Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ar ‫فى سيارة الأجرة‬

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

‫38 [ثمانيةٍ وثلاثون]‬

38 [thmanyt wathalathuna]

‫فى سيارة الأجرة‬

[faa sayarat al'ajrat]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu arābu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. ‫من ف---، -ط-ب--ي-س---- أج--.‬ ‫-- ف---- ا--- ل- س---- أ----- ‫-ن ف-ل-، ا-ل- ل- س-ا-ة أ-ر-.- ------------------------------ ‫من فضلك، اطلب لي سيارة أجرة.‬ 0
m- -a--l-ka--'-t-ub l- say---t --j----. m- f-------- '----- l- s------ '------- m- f-d-l-k-, '-t-u- l- s-y-r-t '-j-a-a- --------------------------------------- mn fadalaka, 'atlub li sayarat 'ajrata.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? ‫-م------ة-حتى --محط-؟‬ ‫-- ا----- ح-- ا------- ‫-م ا-أ-ر- ح-ى ا-م-ط-؟- ----------------------- ‫كم الأجرة حتى المحطة؟‬ 0
km--l--jr-t--ata- ----h-at? k- a------- h---- a-------- k- a-'-j-a- h-t-a a-m-h-a-? --------------------------- km al'ujrat hataa almahtat?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? ‫ك- -لأج-ة-ح-ى---مط--؟‬ ‫-- ا----- ح-- ا------- ‫-م ا-أ-ر- ح-ى ا-م-ا-؟- ----------------------- ‫كم الأجرة حتى المطار؟‬ 0
k- -l-u-rat -a--a a--a--r? k- a------- h---- a------- k- a-'-j-a- h-t-a a-m-t-r- -------------------------- km al'ujrat hataa almatar?
Lūdzu, taisni. ‫-ن فضلك- عل- ط---‬ ‫-- ف---- ع-- ط---- ‫-ن ف-ل-، ع-ى ط-ل-‬ ------------------- ‫من فضلك، على طول.‬ 0
m----dal--, e--aa--ul. m- f------- e---- t--- m- f-d-l-k- e-l-a t-l- ---------------------- mn fidalik, ealaa tul.
Šeit, lūdzu, pa labi. ‫م------- --ى ال-مين-‬ ‫-- ف---- ع-- ا------- ‫-ن ف-ل-، ع-ى ا-ي-ي-.- ---------------------- ‫من فضلك، على اليمين.‬ 0
mn fida-ik, ea-aa-a----i-. m- f------- e---- a------- m- f-d-l-k- e-l-a a-y-m-n- -------------------------- mn fidalik, ealaa alyamin.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. ‫من-فض--- ه-----ن- -ل--و-ة ع-ى-ا--س--.‬ ‫-- ف---- ه--- ع-- ا------ ع-- ا------- ‫-ن ف-ل-، ه-ا- ع-د ا-ز-و-ة ع-ى ا-ي-ا-.- --------------------------------------- ‫من فضلك، هناك عند الزاوية على اليسار.‬ 0
mn-fida--k- hun-- e--- -lzzawia- -ala- ---a--r. m- f------- h---- e--- a-------- e---- a------- m- f-d-l-k- h-n-k e-n- a-z-a-i-t e-l-a a-y-s-r- ----------------------------------------------- mn fidalak, hunak eind alzzawiat ealaa alyasar.
Es steidzos. ‫-نا-ع---عجلة-‬ ‫--- ع-- ع----- ‫-ن- ع-ى ع-ل-.- --------------- ‫أنا على عجلة.‬ 0
a-aa-ea----eaj-a--. a--- e---- e------- a-a- e-l-a e-j-a-a- ------------------- anaa ealaa eajlata.
Man vēl ir laiks. ‫ل-ي---ت.‬ ‫--- و---- ‫-د- و-ت-‬ ---------- ‫لدي وقت.‬ 0
ldi wa--a. l-- w----- l-i w-q-a- ---------- ldi waqta.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! ‫م----ل-، س------.‬ ‫-- ف---- س- ب----- ‫-ن ف-ل-، س- ب-ط-.- ------------------- ‫من فضلك، سر ببطء.‬ 0
m----dal-k-, sir- -ab-a'-. m- f-------- s--- b------- m- f-d-l-k-, s-r- b-b-a-a- -------------------------- mn fidalika, sira babta'a.
Pieturiet te, lūdzu! ‫-- ----،--وق---نا-‬ ‫-- ف---- ت--- ه---- ‫-ن ف-ل-، ت-ق- ه-ا-‬ -------------------- ‫من فضلك، توقف هنا.‬ 0
m- --d--ika- ta--quf -una. m- f-------- t------ h---- m- f-d-l-k-, t-w-q-f h-n-. -------------------------- mn fidalika, tawaquf huna.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! ‫ان--ر-ل-ظة،--- فضلك-‬ ‫----- ل---- م- ف----- ‫-ن-ظ- ل-ظ-، م- ف-ل-.- ---------------------- ‫انتظر لحظة، من فضلك.‬ 0
a-atazir-l-hiz-ta---m-- -a---ak-. a------- l--------- m-- f-------- a-a-a-i- l-h-z-t-n- m-n f-d-l-k-. --------------------------------- anatazir lahizatan, min fadalaka.
Es tūlīt atgriezīšos. ‫-أعود حا-ا-.‬ ‫----- ح------ ‫-أ-و- ح-ل-ً-‬ -------------- ‫سأعود حالاً.‬ 0
s'aeu- -alaa-. s----- h------ s-a-u- h-l-a-. -------------- s'aeud halaan.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! ‫-----ل-،ا--ن- ---ا-.‬ ‫-- ف--------- و------ ‫-ن ف-ل-،-ع-ن- و-ل-ً-‬ ---------------------- ‫من فضلك،اعطني وصلاً.‬ 0
mn --d------aet-ni -sla-n. m- f-------------- w------ m- f-d-l-k-,-e-u-i w-l-a-. -------------------------- mn fadaliku,aetuni wslaan.
Man nav sīknaudas. ‫-ي----د- ن-ود-ص-ي-ة.‬ ‫---- ل-- ن--- ص------ ‫-ي-ت ل-ي ن-و- ص-ي-ة-‬ ---------------------- ‫ليست لدي نقود صغيرة.‬ 0
l-a-a- la----n-----s--hi-at-n. l----- l---- n---- s---------- l-a-a- l-d-y n-q-d s-g-i-a-a-. ------------------------------ lyasat laday nuqud saghiratan.
Tā būs labi, atlikums Jums. ‫ل--بأ- ،-ال---ة ل-.‬ ‫-- ب-- ، ا----- ل--- ‫-ا ب-س ، ا-ب-ي- ل-.- --------------------- ‫لا بأس ، البقية لك.‬ 0
la b---, a-b--iat-la-. l- b-- , a------- l--- l- b-s , a-b-q-a- l-k- ---------------------- la bas , albaqiat lak.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! ‫---ي-إل- هذا -لعنو-ن-‬ ‫---- إ-- ه-- ا-------- ‫-ذ-ي إ-ى ه-ا ا-ع-و-ن-‬ ----------------------- ‫خذني إلى هذا العنوان.‬ 0
kh--------ilaa --ha ---un--n. k------ '----- h--- a-------- k-d-i-i '-i-a- h-h- a-e-n-a-. ----------------------------- khdhini 'iilaa hdha aleunwan.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! ‫--ني -لى فن-قي-‬ ‫---- إ-- ف------ ‫-ذ-ي إ-ى ف-د-ي-‬ ----------------- ‫خذني إلى فندقي.‬ 0
k-d-in--'i-----f-ndq-. k------ '----- f------ k-d-i-i '-i-a- f-n-q-. ---------------------- khdhini 'iilaa fandqi.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! ‫خ-ني--لى-ا-شا---‬ ‫---- إ-- ا------- ‫-ذ-ي إ-ى ا-ش-ط-.- ------------------ ‫خذني إلى الشاطئ.‬ 0
kh-hin--'ii--a-a--h-a-iy. k------ '----- a--------- k-d-i-i '-i-a- a-s-a-t-y- ------------------------- khdhini 'iilaa alshaatiy.

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?