Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   be У таксi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [трыццаць восем]

38 [trytstsats’ vosem]

У таксi

[U taksi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. В--лі---- --л--л--ка, --к-i. В-------- к--- л----- т----- В-к-і-ц-, к-л- л-с-а- т-к-i- ---------------------------- Выклічце, калі ласка, таксi. 0
V----c-tse,----- l--k-,-ta--i. V---------- k--- l----- t----- V-k-і-h-s-, k-l- l-s-a- t-k-i- ------------------------------ Vyklіchtse, kalі laska, taksi.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? К----і-каш----д-ех--- да-вакз---? К----- к----- д------ д- в------- К-л-к- к-ш-у- д-е-а-ь д- в-к-а-а- --------------------------------- Колькі каштуе даехаць да вакзала? 0
Ko---і-k-sh--e -a-k-ats---a --kz-l-? K----- k------ d-------- d- v------- K-l-k- k-s-t-e d-e-h-t-’ d- v-k-a-a- ------------------------------------ Kol’kі kashtue daekhats’ da vakzala?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Ко--кі к---уе-д--х-ць да-----п-рт-? К----- к----- д------ д- а--------- К-л-к- к-ш-у- д-е-а-ь д- а-р-п-р-а- ----------------------------------- Колькі каштуе даехаць да аэрапорта? 0
Ko---і-k--h-ue -a-kh-ts- da ae---orta? K----- k------ d-------- d- a--------- K-l-k- k-s-t-e d-e-h-t-’ d- a-r-p-r-a- -------------------------------------- Kol’kі kashtue daekhats’ da aeraporta?
Lūdzu, taisni. К-------ка,--а--рост. К--- л----- н-------- К-л- л-с-а- н-ў-р-с-. --------------------- Калі ласка, наўпрост. 0
K--- la--a, nau---st. K--- l----- n-------- K-l- l-s-a- n-u-r-s-. --------------------- Kalі laska, nauprost.
Šeit, lūdzu, pa labi. Ка-----с----ту- -ап-а--. К--- л----- т-- н------- К-л- л-с-а- т-т н-п-а-а- ------------------------ Калі ласка, тут направа. 0
Kal- -as----tut---pr-v-. K--- l----- t-- n------- K-l- l-s-a- t-t n-p-a-a- ------------------------ Kalі laska, tut naprava.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. К--- л---а,---------аг- -----а. К--- л----- т-- н- р--- н------ К-л- л-с-а- т-м н- р-г- н-л-в-. ------------------------------- Калі ласка, там на рагу налева. 0
Kalі-l-sk-- -am na-ragu-nale-a. K--- l----- t-- n- r--- n------ K-l- l-s-a- t-m n- r-g- n-l-v-. ------------------------------- Kalі laska, tam na ragu naleva.
Es steidzos. Я--п-ш-юс-. Я с-------- Я с-я-а-с-. ----------- Я спяшаюся. 0
Y-----a---yu---. Y- s------------ Y- s-y-s-a-u-y-. ---------------- Ya spyashayusya.
Man vēl ir laiks. У---не -с-ь--ас. У м--- ё--- ч--- У м-н- ё-ц- ч-с- ---------------- У мяне ёсць час. 0
U-----e -os-s’ ---s. U m---- y----- c---- U m-a-e y-s-s- c-a-. -------------------- U myane yosts’ chas.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! К-----аска----зь-е -авол---й. К--- л----- е----- п--------- К-л- л-с-а- е-з-ц- п-в-л-н-й- ----------------------------- Калі ласка, едзьце павольней. 0
Ka-- ---k-- y--z-----pa-ol’n--. K--- l----- y------- p--------- K-l- l-s-a- y-d-’-s- p-v-l-n-y- ------------------------------- Kalі laska, yedz’tse pavol’ney.
Pieturiet te, lūdzu! Ка---л-с-а, с-----е т--. К--- л----- с------ т--- К-л- л-с-а- с-ы-і-е т-т- ------------------------ Калі ласка, спыніце тут. 0
K-l---a--a--spyn--se-t--. K--- l----- s------- t--- K-l- l-s-a- s-y-і-s- t-t- ------------------------- Kalі laska, spynіtse tut.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Пач--ай---хв-лін--,-к--- -а--а. П-------- х-------- к--- л----- П-ч-к-й-е х-і-і-к-, к-л- л-с-а- ------------------------------- Пачакайце хвілінку, калі ласка. 0
P-----ayt-e------і-k-, ka-і------. P---------- k--------- k--- l----- P-c-a-a-t-e k-v-l-n-u- k-l- l-s-a- ---------------------------------- Pachakaytse khvіlіnku, kalі laska.
Es tūlīt atgriezīšos. Я--утка -я-----. Я х---- в------- Я х-т-а в-р-у-я- ---------------- Я хутка вярнуся. 0
Ya -hutka-v-a--u---. Y- k----- v--------- Y- k-u-k- v-a-n-s-a- -------------------- Ya khutka vyarnusya.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Д-й----не- -ал- ла-к-, кв-тан---. Д---- м--- к--- л----- к--------- Д-й-е м-е- к-л- л-с-а- к-і-а-ц-ю- --------------------------------- Дайце мне, калі ласка, квітанцыю. 0
D----e mne, -a-і---s--, k----ntsy-u. D----- m--- k--- l----- k----------- D-y-s- m-e- k-l- l-s-a- k-і-a-t-y-u- ------------------------------------ Daytse mne, kalі laska, kvіtantsyyu.
Man nav sīknaudas. У---не-н--а -р-б-з-. У м--- н--- д------- У м-н- н-м- д-о-я-і- -------------------- У мяне няма дробязі. 0
U-myan----a-- --o--azі. U m---- n---- d-------- U m-a-e n-a-a d-o-y-z-. ----------------------- U myane nyama drobyazі.
Tā būs labi, atlikums Jums. У-- -а-ма-------эш-у пак-н-це---бе. У-- н--------- р---- п------- с---- У-ё н-р-а-ь-а- р-ш-у п-к-н-ц- с-б-. ----------------------------------- Усё нармальна, рэшту пакіньце сабе. 0
U-----r---’-a, ---h-u-p-k-----e--ab-. U-- n--------- r----- p-------- s---- U-e n-r-a-’-a- r-s-t- p-k-n-t-e s-b-. ------------------------------------- Use narmal’na, reshtu pakіn’tse sabe.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Ад-я---- ----, -----л--к----а -------др---. А------- м---- к--- л----- п- г---- а------ А-в-з-ц- м-н-, к-л- л-с-а- п- г-т-м а-р-с-. ------------------------------------------- Адвязіце мяне, калі ласка, па гэтым адрасе. 0
Adv-azіtse --ane---a-і-l-s--, -- ---y- a-ra--. A--------- m----- k--- l----- p- g---- a------ A-v-a-і-s- m-a-e- k-l- l-s-a- p- g-t-m a-r-s-. ---------------------------------------------- Advyazіtse myane, kalі laska, pa getym adrase.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! А--я-і---м--е,-ка---л-с--, д- ма-й--а--і-і-ы. А------- м---- к--- л----- д- м--- г--------- А-в-з-ц- м-н-, к-л- л-с-а- д- м-ё- г-с-і-і-ы- --------------------------------------------- Адвязіце мяне, калі ласка, да маёй гасцініцы. 0
A--ya---s- -----,-ka-- -ask-- d---aey g--tsіnіt-y. A--------- m----- k--- l----- d- m--- g----------- A-v-a-і-s- m-a-e- k-l- l-s-a- d- m-e- g-s-s-n-t-y- -------------------------------------------------- Advyazіtse myane, kalі laska, da maey gastsіnіtsy.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! А-в--і----ян-,-калі ----а, н---л--. А------- м---- к--- л----- н- п---- А-в-з-ц- м-н-, к-л- л-с-а- н- п-я-. ----------------------------------- Адвязіце мяне, калі ласка, на пляж. 0
A-v---і--e -y--e- k-l- ---k-- -a-pl-a--. A--------- m----- k--- l----- n- p------ A-v-a-і-s- m-a-e- k-l- l-s-a- n- p-y-z-. ---------------------------------------- Advyazіtse myane, kalі laska, na plyazh.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?