Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   da I taxaen

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [otteogtredive]

I taxaen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Væ--ven--g -g ---g e---r -n -ax-. V-- v----- o- r--- e---- e- t---- V-r v-n-i- o- r-n- e-t-r e- t-x-. --------------------------------- Vær venlig og ring efter en taxa. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Hvad -o--er--et-t-- --at--n--? H--- k----- d-- t-- s--------- H-a- k-s-e- d-t t-l s-a-i-n-n- ------------------------------ Hvad koster det til stationen? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Hva- -o-t-- det ti--l-fth-vne-? H--- k----- d-- t-- l---------- H-a- k-s-e- d-t t-l l-f-h-v-e-? ------------------------------- Hvad koster det til lufthavnen? 0
Lūdzu, taisni. Li-eu-- t--. L------ t--- L-g-u-, t-k- ------------ Ligeud, tak. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Ti----jre-h--, -a-. T-- h---- h--- t--- T-l h-j-e h-r- t-k- ------------------- Til højre her, tak. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Ti- --nst-- ved-hjør-et- --k. T-- v------ v-- h------- t--- T-l v-n-t-e v-d h-ø-n-t- t-k- ----------------------------- Til venstre ved hjørnet, tak. 0
Es steidzos. J-g-har---av--. J-- h-- t------ J-g h-r t-a-l-. --------------- Jeg har travlt. 0
Man vēl ir laiks. J-g-har----. J-- h-- t--- J-g h-r t-d- ------------ Jeg har tid. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! V-----n--g-a----r--l-ng-----re. V-- v----- a- k--- l----------- V-r v-n-i- a- k-r- l-n-s-m-e-e- ------------------------------- Vær venlig at køre langsommere. 0
Pieturiet te, lūdzu! Vær ve---- -- stop-e -er. V-- v----- a- s----- h--- V-r v-n-i- a- s-o-p- h-r- ------------------------- Vær venlig at stoppe her. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! V-----ige-e------l--. V--- l--- e- ø------- V-n- l-g- e- ø-e-l-k- --------------------- Vent lige et øjeblik. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Je---- --a----i---g-. J-- e- s---- t------- J-g e- s-a-t t-l-a-e- --------------------- Jeg er snart tilbage. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Vær venl---at gi---mi- en kv----rin-. V-- v----- a- g--- m-- e- k---------- V-r v-n-i- a- g-v- m-g e- k-i-t-r-n-. ------------------------------------- Vær venlig at give mig en kvittering. 0
Man nav sīknaudas. Jeg -ar-i---n s-å-e-g-. J-- h-- i---- s-------- J-g h-r i-g-n s-å-e-g-. ----------------------- Jeg har ingen småpenge. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. D-t s----e-,---st---er ti--d--. D-- s------- r----- e- t-- d--- D-t s-e-m-r- r-s-e- e- t-l d-g- ------------------------------- Det stemmer, resten er til dig. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! K-r-m---t-l-den he--a-re--e. K-- m-- t-- d-- h-- a------- K-r m-g t-l d-n h-r a-r-s-e- ---------------------------- Kør mig til den her adresse. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Kør-m-g--i- --t-hot-l. K-- m-- t-- m-- h----- K-r m-g t-l m-t h-t-l- ---------------------- Kør mig til mit hotel. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Kø---ig---l stra-d-n. K-- m-- t-- s-------- K-r m-g t-l s-r-n-e-. --------------------- Kør mig til stranden. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?