Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   de Im Taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [achtunddreißig]

Im Taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Ru--- S-- b---- e-- T---. Rufen Sie bitte ein Taxi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Wa- k----- e- b-- z-- B------? Was kostet es bis zum Bahnhof? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Wa- k----- e- b-- z-- F--------? Was kostet es bis zum Flughafen? 0
Lūdzu, taisni. Bi--- g--------. Bitte geradeaus. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Bi--- h--- n--- r-----. Bitte hier nach rechts. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Bi--- d--- a- d-- E--- n--- l----. Bitte dort an der Ecke nach links. 0
Es steidzos. Ic- h--- e- e----. Ich habe es eilig. 0
Man vēl ir laiks. Ic- h--- Z---. Ich habe Zeit. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Fa---- S-- b---- l--------. Fahren Sie bitte langsamer. 0
Pieturiet te, lūdzu! Ha---- S-- h--- b----. Halten Sie hier bitte. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Wa---- S-- b---- e---- M-----. Warten Sie bitte einen Moment. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Ic- b-- g----- z-----. Ich bin gleich zurück. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Bi--- g---- S-- m-- e--- Q-------. Bitte geben Sie mir eine Quittung. 0
Man nav sīknaudas. Ic- h--- k--- K--------. Ich habe kein Kleingeld. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Es s----- s-- d-- R--- i-- f-- S--. Es stimmt so, der Rest ist für Sie. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Fa---- S-- m--- z- d----- A------. Fahren Sie mich zu dieser Adresse. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Fa---- S-- m--- z- m----- H----. Fahren Sie mich zu meinem Hotel. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Fa---- S-- m--- z-- S-----. Fahren Sie mich zum Strand. 0

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?