Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   el Στο ταξί

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [τριάντα οκτώ]

38 [triánta oktṓ]

Στο ταξί

[Sto taxí]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Πα------ κ------ έ-- τ---. Παρακαλώ καλέστε ένα ταξί. 0
Pa------ k------ é-- t---.Parakalṓ kaléste éna taxí.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Πό-- κ------- η δ------- μ---- τ- σ----- τ-- τ-----; Πόσο κοστίζει η διαδρομή μέχρι το σταθμό του τρένου; 0
Pó-- k------- ē d------- m----- t- s------ t-- t-----?Póso kostízei ē diadromḗ méchri to stathmó tou trénou?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Πό-- κ------- η δ------- μ---- τ- α---------; Πόσο κοστίζει η διαδρομή μέχρι το αεροδρόμιο; 0
Pó-- k------- ē d------- m----- t- a---------?Póso kostízei ē diadromḗ méchri to aerodrómio?
   
Lūdzu, taisni. Ευ---- π-------. Ευθεία παρακαλώ. 0
Eu----- p-------.Eutheía parakalṓ.
Šeit, lūdzu, pa labi. Πα------ ε-- δ----. Παρακαλώ εδώ δεξιά. 0
Pa------ e-- d----.Parakalṓ edṓ dexiá.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Πα------ ε--- σ-- γ---- α-------. Παρακαλώ εκεί στη γωνία αριστερά. 0
Pa------ e--- s-- g---- a-------.Parakalṓ ekeí stē gōnía aristerá.
   
Es steidzos. Βι------. Βιάζομαι. 0
Bi------.Biázomai.
Man vēl ir laiks. Έχ- χ----. Έχω χρόνο. 0
Éc-- c-----.Échō chróno.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Πα------ π-------- π-- α---. Παρακαλώ πηγαίνετε πιο αργά. 0
Pa------ p-------- p-- a---.Parakalṓ pēgaínete pio argá.
   
Pieturiet te, lūdzu! Πα------ σ--------- ε--. Παρακαλώ σταματήστε εδώ. 0
Pa------ s--------- e--.Parakalṓ stamatḗste edṓ.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Πα------ π--------- έ-- λ----. Παρακαλώ περιμένετε ένα λεπτό. 0
Pa------ p--------- é-- l----.Parakalṓ periménete éna leptó.
Es tūlīt atgriezīšos. Θα γ----- α-----. Θα γυρίσω αμέσως. 0
Th- g----- a-----.Tha gyrísō amésōs.
   
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Πα------ δ---- μ-- μ-- α-------. Παρακαλώ δώστε μου μία απόδειξη. 0
Pa------ d---- m-- m-- a-------.Parakalṓ dṓste mou mía apódeixē.
Man nav sīknaudas. Δε- έ-- ψ---. Δεν έχω ψιλά. 0
De- é--- p----.Den échō psilá.
Tā būs labi, atlikums Jums. Ει----- ε------- τ- ρ---- δ--- σ--. Ειμάστε εντάξει, τα ρέστα δικά σας. 0
Ei----- e------- t- r---- d--- s--.Eimáste entáxei, ta résta diká sas.
   
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Πη------- μ- σ- α--- τ- δ--------. Πηγαίνετέ με σε αυτή τη διεύθυνση. 0
Pē------- m- s- a--- t- d---------.Pēgaíneté me se autḗ tē dieúthynsē.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Πη------- μ- σ-- ξ--------- μ--. Πηγαίνετέ με στο ξενοδοχείο μου. 0
Pē------- m- s-- x---------- m--.Pēgaíneté me sto xenodocheío mou.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Πη------- μ- σ--- π------. Πηγαίνετέ με στην παραλία. 0
Pē------- m- s--- p------.Pēgaíneté me stēn paralía.
   

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?