Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   fi Taksissa

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [kolmekymmentäkahdeksan]

Taksissa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Ol--- h--- j- t------- t----. Olkaa hyvä ja tilatkaa taksi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Pa------ m---- r--------------- m-----? Paljonko matka rautatieasemalle maksaa? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Pa------ m---- l------------ m-----? Paljonko matka lentokentälle maksaa? 0
Lūdzu, taisni. Et-------- k-----. Eteenpäin, kiitos. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Tä--- o-------- k-----. Tästä oikealle, kiitos. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Tu-- k----- j------ v---------- k-----. Tuon kulman jälkeen vasemmalle, kiitos. 0
Es steidzos. Mi----- o- k----. Minulla on kiire. 0
Man vēl ir laiks. Mi----- o- a----. Minulla on aikaa. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Aj---- h--------- k-----. Ajakaa hitaammin, kiitos. 0
Pieturiet te, lūdzu! Py--------- t----- k-----. Pysäyttäkää tässä, kiitos. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Od------- h----. Odottakaa hetki. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Pa---- p---. Palaan pian. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Vo-------- a---- m------ k------ k-----. Voisitteko antaa minulle kuitin, kiitos. 0
Man nav sīknaudas. Mi----- e- o-- p---------. Minulla ei ole pikkurahaa. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Se o- h--- n---- s----- p---- l----. Se on hyvä näin, saatte pitää loput. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Aj---- m---- t---- o-----------. Ajakaa minut tähän osoitteeseen. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Aj---- m---- h-----------. Ajakaa minut hotellilleni. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Aj---- m---- r-------. Ajakaa minut rannalle. 0

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?