Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   fr En taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trente-huit]

En taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Ve--l--z -’-----er-----ax----’------s p-aît. V------- m-------- u- t---- s--- v--- p----- V-u-l-e- m-a-p-l-r u- t-x-, s-i- v-u- p-a-t- -------------------------------------------- Veuillez m’appeler un taxi, s’il vous plaît. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Comb--- e---ce --- -- coûte ----u’à -a gar--? C------ e----- q-- ç- c---- j------ l- g--- ? C-m-i-n e-t-c- q-e ç- c-û-e j-s-u-à l- g-r- ? --------------------------------------------- Combien est-ce que ça coûte jusqu’à la gare ? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? C-mb----est-ce-----------t---usqu-- l-a-r-p-rt ? C------ e----- q-- ç- c---- j------ l--------- ? C-m-i-n e-t-c- q-e ç- c-û-e j-s-u-à l-a-r-p-r- ? ------------------------------------------------ Combien est-ce que ça coûte jusqu’à l’aéroport ? 0
Lūdzu, taisni. Tout --o--,-s-il---u-------. T--- d----- s--- v--- p----- T-u- d-o-t- s-i- v-u- p-a-t- ---------------------------- Tout droit, s’il vous plaît. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. A-d-o---,-s--l vo-- -l---. A d------ s--- v--- p----- A d-o-t-, s-i- v-u- p-a-t- -------------------------- A droite, s’il vous plaît. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. P-e-ez-l- p-e-ière à g-u----a- c--n,-s--l---us-pl-ît. P----- l- p------- à g----- a- c---- s--- v--- p----- P-e-e- l- p-e-i-r- à g-u-h- a- c-i-, s-i- v-u- p-a-t- ----------------------------------------------------- Prenez la première à gauche au coin, s’il vous plaît. 0
Es steidzos. Je -u-s -r---é. J- s--- p------ J- s-i- p-e-s-. --------------- Je suis pressé. 0
Man vēl ir laiks. J’a- l---e--s. J--- l- t----- J-a- l- t-m-s- -------------- J’ai le temps. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! A--e- -l---len--m---, --i- vo-s pl---. A---- p--- l--------- s--- v--- p----- A-l-z p-u- l-n-e-e-t- s-i- v-u- p-a-t- -------------------------------------- Allez plus lentement, s’il vous plaît. 0
Pieturiet te, lūdzu! A--êtez----- ic-,--’il -o-- -laît. A----------- i--- s--- v--- p----- A-r-t-z-v-u- i-i- s-i- v-u- p-a-t- ---------------------------------- Arrêtez-vous ici, s’il vous plaît. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! At--ndez ----o-en-,---il v-us-pl---. A------- u- m------ s--- v--- p----- A-t-n-e- u- m-m-n-, s-i- v-u- p-a-t- ------------------------------------ Attendez un moment, s’il vous plaît. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Je--ev---- -out ----uite. J- r------ t--- d- s----- J- r-v-e-s t-u- d- s-i-e- ------------------------- Je reviens tout de suite. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Do-n---m----- -eç---s’-- -ous p----. D--------- u- r---- s--- v--- p----- D-n-e---o- u- r-ç-, s-i- v-u- p-a-t- ------------------------------------ Donnez-moi un reçu, s’il vous plaît. 0
Man nav sīknaudas. J----a- --s d---on--i-. J- n--- p-- d- m------- J- n-a- p-s d- m-n-a-e- ----------------------- Je n’ai pas de monnaie. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. C-est--on- ga--e--l---o----e. C---- b--- g----- l- m------- C-e-t b-n- g-r-e- l- m-n-a-e- ----------------------------- C’est bon, gardez la monnaie. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Con--isez---i---c---e ad-es-e. C------------ à c---- a------- C-n-u-s-z-m-i à c-t-e a-r-s-e- ------------------------------ Conduisez-moi à cette adresse. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Co-d-------o------- hô-e-. C------------ à c-- h----- C-n-u-s-z-m-i à c-t h-t-l- -------------------------- Conduisez-moi à cet hôtel. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! C--duise----- à -- pl-ge. C------------ à l- p----- C-n-u-s-z-m-i à l- p-a-e- ------------------------- Conduisez-moi à la plage. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?