Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   hi टैक्सी में

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

३८ [अड़तीस]

38 [adatees]

टैक्सी में

[taiksee mein]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hindi Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. कृ--- ---ट--्-ी -ुला-ए क---- ए- ट----- ब----- क-प-ा ए- ट-क-स- ब-ल-इ- ---------------------- कृपया एक टैक्सी बुलाइए 0
k----a -- t--ks-e-b--a-e k----- e- t------ b----- k-p-y- e- t-i-s-e b-l-i- ------------------------ krpaya ek taiksee bulaie
Cik maksā brauciens līdz stacijai? स-टे-न तक कि--ा ल-े-ा? स----- त- क---- ल----- स-ट-श- त- क-त-ा ल-े-ा- ---------------------- स्टेशन तक कितना लगेगा? 0
st-s-a- tak ---ana lage--? s------ t-- k----- l------ s-e-h-n t-k k-t-n- l-g-g-? -------------------------- steshan tak kitana lagega?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? ह-ा- -ड--- -क --त-- --े-ा? ह--- अ---- त- क---- ल----- ह-ा- अ-्-े त- क-त-ा ल-े-ा- -------------------------- हवाई अड्डे तक कितना लगेगा? 0
hava-e a-de-----ki-ana-la--ga? h----- a--- t-- k----- l------ h-v-e- a-d- t-k k-t-n- l-g-g-? ------------------------------ havaee adde tak kitana lagega?
Lūdzu, taisni. क-प-ा----े आगे----ए क---- स--- आ-- च--- क-प-ा स-ध- आ-े च-ि- ------------------- कृपया सीधे आगे चलिए 0
k----- ---d-e aa-- chal-e k----- s----- a--- c----- k-p-y- s-e-h- a-g- c-a-i- ------------------------- krpaya seedhe aage chalie
Šeit, lūdzu, pa labi. कृ--- -ह-ँ से -ा---े क---- य--- स- द----- क-प-ा य-ा- स- द-ह-न- -------------------- कृपया यहाँ से दाहिने 0
k-paya -ahaan--e d-ah-ne k----- y----- s- d------ k-p-y- y-h-a- s- d-a-i-e ------------------------ krpaya yahaan se daahine
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. क-पया----न-क्----र----ं क---- उ- न----- प- ब--- क-प-ा उ- न-क-क- प- ब-ऐ- ----------------------- कृपया उस नुक्कड पर बाऐं 0
kr-ay--u- nu--ad-------ain k----- u- n----- p-- b---- k-p-y- u- n-k-a- p-r b-a-n -------------------------- krpaya us nukkad par baain
Es steidzos. मै---ल-दी -े- --ँ म-- ज---- म-- ह-- म-ं ज-्-ी म-ं ह-ँ ----------------- मैं जल्दी में हूँ 0
m-i- jald-- m-i-----n m--- j----- m--- h--- m-i- j-l-e- m-i- h-o- --------------------- main jaldee mein hoon
Man vēl ir laiks. म-रे प--------ै म--- प-- स-- ह- म-र- प-स स-य ह- --------------- मेरे पास समय है 0
me-e---a-----a--h-i m--- p--- s---- h-- m-r- p-a- s-m-y h-i ------------------- mere paas samay hai
Brauciet, lūdzu, lēnāk! कृ-या--ीरे--ल--ये क---- ध--- च----- क-प-ा ध-र- च-ा-य- ----------------- कृपया धीरे चलाइये 0
krpaya-d-e-re c-----ye k----- d----- c------- k-p-y- d-e-r- c-a-a-y- ---------------------- krpaya dheere chalaiye
Pieturiet te, lūdzu! क-पया यह-- र----ा-ए क---- य--- र-- ज--- क-प-ा य-ा- र-क ज-इ- ------------------- कृपया यहाँ रुक जाइए 0
k-p-ya y-h-an--u-----e k----- y----- r-- j--- k-p-y- y-h-a- r-k j-i- ---------------------- krpaya yahaan ruk jaie
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! कृ--ा -क सैकन-- ठह--ए क---- ए- स----- ठ---- क-प-ा ए- स-क-्- ठ-र-ए --------------------- कृपया एक सैकन्ड ठहरिए 0
k--aya e- -a-kand t-a--r-e k----- e- s------ t------- k-p-y- e- s-i-a-d t-a-a-i- -------------------------- krpaya ek saikand thaharie
Es tūlīt atgriezīšos. मैं-त--न्- -ापस-----/-आती ह-ँ म-- त----- व--- आ-- / आ-- ह-- म-ं त-र-्- व-प- आ-ा / आ-ी ह-ँ ----------------------------- मैं तुरन्त वापस आता / आती हूँ 0
m-i---u-an--vaap----at----a--e--hoon m--- t----- v----- a--- / a---- h--- m-i- t-r-n- v-a-a- a-t- / a-t-e h-o- ------------------------------------ main turant vaapas aata / aatee hoon
Lūdzu, iedodiet man kvīti! कृप---मुझे--------ज-ए क---- म--- र--- द---- क-प-ा म-झ- र-ी- द-ज-ए --------------------- कृपया मुझे रसीद दीजिए 0
kr-aya mujhe -as-----e--ie k----- m---- r----- d----- k-p-y- m-j-e r-s-e- d-e-i- -------------------------- krpaya mujhe raseed deejie
Man nav sīknaudas. मेर---ास -ुट----प------ी- ह-ं म--- प-- छ----- प--- न--- ह-- म-र- प-स छ-ट-ट- प-स- न-ी- ह-ं ----------------------------- मेरे पास छुट्टे पैसे नहीं हैं 0
me-e--a-s--hhu-t- --ise-n--i---a-n m--- p--- c------ p---- n---- h--- m-r- p-a- c-h-t-e p-i-e n-h-n h-i- ---------------------------------- mere paas chhutte paise nahin hain
Tā būs labi, atlikums Jums. ठीक--ै बा-ी--प के--ि- -ै ठ-- ह- ब--- आ- क- ल-- ह- ठ-क ह- ब-क- आ- क- ल-ए ह- ------------------------ ठीक है बाकी आप के लिए है 0
t---k---i--a-k---aa- -- li- -ai t---- h-- b----- a-- k- l-- h-- t-e-k h-i b-a-e- a-p k- l-e h-i ------------------------------- theek hai baakee aap ke lie hai
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! मु-े-इस--ते--- -- -ल-ए म--- इ- प-- प- ल- च--- म-झ- इ- प-े प- ल- च-ि- ---------------------- मुझे इस पते पर ले चलिए 0
m--he i--pat---a---- chal-e m---- i- p--- p-- l- c----- m-j-e i- p-t- p-r l- c-a-i- --------------------------- mujhe is pate par le chalie
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! म--- --रे हो-ल--े-चलिए म--- म--- ह--- ल- च--- म-झ- म-र- ह-ट- ल- च-ि- ---------------------- मुझे मेरे होटल ले चलिए 0
m-----me-- h--a- le -h-lie m---- m--- h---- l- c----- m-j-e m-r- h-t-l l- c-a-i- -------------------------- mujhe mere hotal le chalie
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! म-झे --नार- -र -- चलिए म--- क----- प- ल- च--- म-झ- क-न-र- प- ल- च-ि- ---------------------- मुझे किनारे पर ले चलिए 0
m-jhe k-naar---ar-le--hal-e m---- k------ p-- l- c----- m-j-e k-n-a-e p-r l- c-a-i- --------------------------- mujhe kinaare par le chalie

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?