Sarunvārdnīca

Taksometrā   »   A taxiban

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [harmincnyolc]

+

A taxiban

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Hí---- k---- e-- t----. Hívjon kérem egy taxit. 0 +
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Me------ k---- a v-------------? Mennyibe kerül a vasútállomásig? 0 +
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Me------ k---- a r----------? Mennyibe kerül a repülőtérig? 0 +
     
Lūdzu, taisni. Eg------- e----- k----! Egyenesen előre, kérem! 0 +
Šeit, lūdzu, pa labi. It- j------ k----! Itt jobbra, kérem! 0 +
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Ot- a s----- b----- k----! Ott a sarkon balra, kérem! 0 +
     
Es steidzos. Si----. Sietek. 0 +
Man vēl ir laiks. Va- i---. Van időm. 0 +
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ké---- m----- l--------! Kérem, menjen lassabban! 0 +
     
Pieturiet te, lūdzu! Ál---- m-- i--- k----! Álljon meg itt, kérem! 0 +
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Vá---- e-- p---------- k----! Várjon egy pillanatot, kérem! 0 +
Es tūlīt atgriezīšos. Mi------ j----. Mindjárt jövök. 0 +
     
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Ké--- a---- n---- e-- n------! Kérem adjon nekem egy nyugtát! 0 +
Man nav sīknaudas. Ni--- a---------. Nincs aprópénzem. 0 +
Tā būs labi, atlikums Jums. Re------ a m------ a- ö--. Rendben, a maradék az öné. 0 +
     
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Ké---- v----- e- e--- a c----! Kérem, vigyen el erre a címre! 0 +
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Vi---- e- a s----------! Vigyen el a szállodámba! 0 +
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Vi---- e- a s-------! Vigyen el a strandra! 0 +
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?