Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ky In the taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [отуз сегиз]

38 [otuz segiz]

In the taxi

[Takside]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu kirgīzu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Су------ т---- ч--------. Сураныч, такси чакырыңыз. 0
Su------ t---- ç--------.Suranıç, taksi çakırıŋız.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Ст------- ч---- к---- т----? Станцияга чейин канча турат? 0
St--------- ç---- k---- t----?Stantsiyaga çeyin kança turat?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Аэ-------- ч---- к---- т----? Аэропортко чейин канча турат? 0
Ae-------- ç---- k---- t----?Aeroportko çeyin kança turat?
   
Lūdzu, taisni. Су------ т-- а------. Сураныч, түз айдаңыз. 0
Su------ t-- a------.Suranıç, tüz aydaŋız.
Šeit, lūdzu, pa labi. Бу- ж---- о--- б------- с------. Бул жерде оңго буруңуз, сураныч. 0
Bu- j---- o--- b------- s------.Bul jerde oŋgo buruŋuz, suranıç.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Су------ б------ с---- б------. Сураныч, бурчтан солго буруңуз. 0
Su------ b------ s---- b------.Suranıç, burçtan solgo buruŋuz.
   
Es steidzos. Ме- ш---- ж----. Мен шашып жатам. 0
Me- ş---- j----.Men şaşıp jatam.
Man vēl ir laiks. Ме--- у------ б--. Менин убактым бар. 0
Me--- u------ b--.Menin ubaktım bar.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Су------ ж------- а------. Сураныч, жайыраак айдаңыз. 0
Su------ j------- a------.Suranıç, jayıraak aydaŋız.
   
Pieturiet te, lūdzu! Су------ у--- ж---- т-------. Сураныч, ушул жерде токтоңуз. 0
Su------ u--- j---- t-------.Suranıç, uşul jerde toktoŋuz.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Су------ б-- а- к--- т------. Сураныч, бир аз күтө туруңуз. 0
Su------ b-- a- k--- t------.Suranıç, bir az kütö turuŋuz.
Es tūlīt atgriezīšos. Ме- д---- к----. Мен дароо келем. 0
Me- d---- k----.Men daroo kelem.
   
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Ма-- э------------- б------. Мага эсеп-фактураны бериңиз. 0
Ma-- e------------- b------.Maga esep-fakturanı beriŋiz.
Man nav sīknaudas. Ме--- м---- а--- ж--. Менде майда акча жок. 0
Me--- m---- a--- j--.Mende mayda akça jok.
Tā būs labi, atlikums Jums. Ка------ ө------- к---------. Калганын өзүңүзгө калтырыңыз. 0
Ka------ ö------- k---------.Kalganın özüŋüzgö kaltırıŋız.
   
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Ме-- у--- д------ а--- б------. Мени ушул дарекке алып барыңыз. 0
Me-- u--- d------ a--- b------.Meni uşul darekke alıp barıŋız.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Ме-- м----------- а--- б------. Мени мейманканама алып барыңыз. 0
Me-- m----------- a--- b------.Meni meymankanama alıp barıŋız.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Ме-- ж----- а--- б------. Мени жээкке алып барыңыз. 0
Me-- j----- a--- b------.Meni jeekke alıp barıŋız.
   

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?