Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   nl In de taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [achtendertig]

In de taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Ku-t u een-tax--b--t--l-n? K--- u e-- t--- b--------- K-n- u e-n t-x- b-s-e-l-n- -------------------------- Kunt u een taxi bestellen? 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? H---e-l -----he- -a-------st-t--n? H------ k--- h-- n--- h-- s------- H-e-e-l k-s- h-t n-a- h-t s-a-i-n- ---------------------------------- Hoeveel kost het naar het station? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? H-evee---o-- h-t --ar -- lu-h-h----? H------ k--- h-- n--- d- l---------- H-e-e-l k-s- h-t n-a- d- l-c-t-a-e-? ------------------------------------ Hoeveel kost het naar de luchthaven? 0
Lūdzu, taisni. R------or-al-t--l-ef-. R-------- a----------- R-c-t-o-r a-s-u-l-e-t- ---------------------- Rechtdoor alstublieft. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. H-e- n----re--t-, -l---b---f-. H--- n--- r------ a----------- H-e- n-a- r-c-t-, a-s-u-l-e-t- ------------------------------ Hier naar rechts, alstublieft. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. D--- o- -----ek--aar li-ks----st-bli---. D--- o- d- h--- n--- l----- a----------- D-a- o- d- h-e- n-a- l-n-s- a-s-u-l-e-t- ---------------------------------------- Daar op de hoek naar links, alstublieft. 0
Es steidzos. I--he- h-as-. I- h-- h----- I- h-b h-a-t- ------------- Ik heb haast. 0
Man vēl ir laiks. Ik-h----i--. I- h-- t---- I- h-b t-j-. ------------ Ik heb tijd. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ku-t----at----g-------i--en? K--- u w-- l-------- r------ K-n- u w-t l-n-z-m-r r-j-e-? ---------------------------- Kunt u wat langzamer rijden? 0
Pieturiet te, lūdzu! S-op-----ie-,-a-s---li---. S---- u h---- a----------- S-o-t u h-e-, a-s-u-l-e-t- -------------------------- Stopt u hier, alstublieft. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Wacht ---l-t-b-i-f- e-- og-nb-ik. W---- u a---------- e-- o-------- W-c-t u a-s-u-l-e-t e-n o-e-b-i-. --------------------------------- Wacht u alstublieft een ogenblik. 0
Es tūlīt atgriezīšos. I--b-n zo -eru-. I- b-- z- t----- I- b-n z- t-r-g- ---------------- Ik ben zo terug. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Mag--- e-- be-a----s----j-? M-- i- e-- b--------------- M-g i- e-n b-t-l-n-s-e-i-s- --------------------------- Mag ik een betalingsbewijs? 0
Man nav sīknaudas. I- he- gee- ----ng--d. I- h-- g--- k--------- I- h-b g-e- k-e-n-e-d- ---------------------- Ik heb geen kleingeld. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. L-at -a-- zit--n-----r------ voor--. L--- m--- z------ d- r--- i- v--- u- L-a- m-a- z-t-e-, d- r-s- i- v-o- u- ------------------------------------ Laat maar zitten, de rest is voor u. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Ku-t-u me----r-d-t-a--es b--ng-n? K--- u m- n--- d-- a---- b------- K-n- u m- n-a- d-t a-r-s b-e-g-n- --------------------------------- Kunt u me naar dit adres brengen? 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! K-n- u m- ---r -i-n---t-- -r-nge-? K--- u m- n--- m--- h---- b------- K-n- u m- n-a- m-j- h-t-l b-e-g-n- ---------------------------------- Kunt u me naar mijn hotel brengen? 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Kunt-- m--------et-stra----rengen? K--- u m- n--- h-- s----- b------- K-n- u m- n-a- h-t s-r-n- b-e-g-n- ---------------------------------- Kunt u me naar het strand brengen? 0

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?