Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   no I drosjen

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trettiåtte]

I drosjen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. K------vennli-st ---ti--- -- -ro-j-? K-- d- v-------- b------- e- d------ K-n d- v-n-l-g-t b-s-i-l- e- d-o-j-? ------------------------------------ Kan du vennligst bestille en drosje? 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Hva-k--te- det-t-- -o-st-s--n--? H-- k----- d-- t-- t------------ H-a k-s-e- d-t t-l t-g-t-s-o-e-? -------------------------------- Hva koster det til togstasjonen? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? H-a---st----e------flyp-assen? H-- k----- d-- t-- f---------- H-a k-s-e- d-t t-l f-y-l-s-e-? ------------------------------ Hva koster det til flyplassen? 0
Lūdzu, taisni. Ve-nl--st-k--r -et--f-am. V-------- k--- r--- f---- V-n-l-g-t k-ø- r-t- f-a-. ------------------------- Vennligst kjør rett fram. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. V---------kjø---il-h--r--her. V-------- k--- t-- h---- h--- V-n-l-g-t k-ø- t-l h-y-e h-r- ----------------------------- Vennligst kjør til høyre her. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. V---lig-- k----t-l --ns-re d-- ved-hjø-n-t. V-------- k--- t-- v------ d-- v-- h------- V-n-l-g-t k-ø- t-l v-n-t-e d-r v-d h-ø-n-t- ------------------------------------------- Vennligst kjør til venstre der ved hjørnet. 0
Es steidzos. J-- h---d------v-lt. J-- h-- d-- t------- J-g h-r d-t t-a-e-t- -------------------- Jeg har det travelt. 0
Man vēl ir laiks. J-- har-g-- --d. J-- h-- g-- t--- J-g h-r g-d t-d- ---------------- Jeg har god tid. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ve-n----- --ør l-t- -----r-. V-------- k--- l--- s------- V-n-l-g-t k-ø- l-t- s-k-e-e- ---------------------------- Vennligst kjør litt saktere. 0
Pieturiet te, lūdzu! K-n-d---to-p----r? K-- d- s----- h--- K-n d- s-o-p- h-r- ------------------ Kan du stoppe her? 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! V--n-igs--ve----t--yebl-kk. V-------- v--- e- ø-------- V-n-l-g-t v-n- e- ø-e-l-k-. --------------------------- Vennligst vent et øyeblikk. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Jeg e- s-raks-ti-b---. J-- e- s----- t------- J-g e- s-r-k- t-l-a-e- ---------------------- Jeg er straks tilbake. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! K-n --g -å--v---e-in-? K-- j-- f- k---------- K-n j-g f- k-i-t-r-n-? ---------------------- Kan jeg få kvittering? 0
Man nav sīknaudas. Jeg-har -nge- ----e--er. J-- h-- i---- s--------- J-g h-r i-g-n s-å-e-g-r- ------------------------ Jeg har ingen småpenger. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. V-rs----,-b-ho-d--e-ten. V-------- b----- r------ V-r-å-o-, b-h-l- r-s-e-. ------------------------ Værsågod, behold resten. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Kjør--eg --l -enn---d----en. K--- m-- t-- d---- a-------- K-ø- m-g t-l d-n-e a-r-s-e-. ---------------------------- Kjør meg til denne adressen. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Kjør---g-t---h-te---t. K--- m-- t-- h-------- K-ø- m-g t-l h-t-l-e-. ---------------------- Kjør meg til hotellet. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Kjø---e------stranda. K--- m-- t-- s------- K-ø- m-g t-l s-r-n-a- --------------------- Kjør meg til stranda. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?