Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ro În taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [treizeci şi opt]

În taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. C--maţ- vă--o---n-t--i. C------ v- r-- u- t---- C-e-a-i v- r-g u- t-x-. ----------------------- Chemaţi vă rog un taxi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Câ- cos-- pâ-- -- g--ă? C-- c---- p--- l- g---- C-t c-s-ă p-n- l- g-r-? ----------------------- Cât costă până la gară? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Cât-cos-ă--ână-l- --ropor-? C-- c---- p--- l- a-------- C-t c-s-ă p-n- l- a-r-p-r-? --------------------------- Cât costă până la aeroport? 0
Lūdzu, taisni. Vă---g---e-t---ai--e. V- r-- d---- î------- V- r-g d-e-t î-a-n-e- --------------------- Vă rog drept înainte. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. V- -o--aici l- d-----a. V- r-- a--- l- d------- V- r-g a-c- l- d-e-p-a- ----------------------- Vă rog aici la dreapta. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. V- rog-a---o -----------s-----. V- r-- a---- l- c--- l- s------ V- r-g a-o-o l- c-l- l- s-â-g-. ------------------------------- Vă rog acolo la colţ la stânga. 0
Es steidzos. Mă --ăb-s-. M- g------- M- g-ă-e-c- ----------- Mă grăbesc. 0
Man vēl ir laiks. A- -i-p. A- t---- A- t-m-. -------- Am timp. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! V---og-să co--uc-ţ- ma- --ce-. V- r-- s- c-------- m-- î----- V- r-g s- c-n-u-e-i m-i î-c-t- ------------------------------ Vă rog să conduceţi mai încet. 0
Pieturiet te, lūdzu! Vă -o------pr--i---ci. V- r-- s- o----- a---- V- r-g s- o-r-ţ- a-c-. ---------------------- Vă rog să opriţi aici. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Aş-eptaţi un mom-n- v- ro-. A-------- u- m----- v- r--- A-t-p-a-i u- m-m-n- v- r-g- --------------------------- Aşteptaţi un moment vă rog. 0
Es tūlīt atgriezīšos. M---nt----------t. M- î----- i------- M- î-t-r- i-e-i-t- ------------------ Mă întorc imediat. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Vă---g s--m---aţi o -h---nţ-. V- r-- s---- d--- o c-------- V- r-g s---i d-ţ- o c-i-a-ţ-. ----------------------------- Vă rog să-mi daţi o chitanţă. 0
Man nav sīknaudas. Nu -m-b-n- mă--nţi. N- a- b--- m------- N- a- b-n- m-r-n-i- ------------------- Nu am bani mărunţi. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Est----n- aşa,------- e-te -e---u ------v-ast--. E--- b--- a--- r----- e--- p----- d------------- E-t- b-n- a-a- r-s-u- e-t- p-n-r- d-m-e-v-a-t-ă- ------------------------------------------------ Este bine aşa, restul este pentru dumneavoastră. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Duce----ă la ace-s-ă-a-----. D-------- l- a------ a------ D-c-ţ---ă l- a-e-s-ă a-r-s-. ---------------------------- Duceţi-mă la această adresă. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Du-eţi--- -- -ot-l------. D-------- l- h------ m--- D-c-ţ---ă l- h-t-l-l m-u- ------------------------- Duceţi-mă la hotelul meu. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Duceţ---ă l- ---an-. D-------- l- ş------ D-c-ţ---ă l- ş-r-n-. -------------------- Duceţi-mă la ştrand. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?