Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ru В такси

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [тридцать восемь]

38 [tridtsatʹ vosemʹ]

В такси

[V taksi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu krievu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Вы-ов-те,-пож--у----,-т----. В-------- п---------- т----- В-з-в-т-, п-ж-л-й-т-, т-к-и- ---------------------------- Вызовете, пожалуйста, такси. 0
V-z-vet-- -oz-al---ta-----si. V-------- p----------- t----- V-z-v-t-, p-z-a-u-s-a- t-k-i- ----------------------------- Vyzovete, pozhaluysta, taksi.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? С--л--о--у-ет -------до-в--з--а? С------ б---- с----- д- в------- С-о-ь-о б-д-т с-о-т- д- в-к-а-а- -------------------------------- Сколько будет стоить до вокзала? 0
S---ʹko-bu-et stoi-- -o -o-z-l-? S------ b---- s----- d- v------- S-o-ʹ-o b-d-t s-o-t- d- v-k-a-a- -------------------------------- Skolʹko budet stoitʹ do vokzala?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? С-о---- б-д-т--то-----о а-ро---та? С------ б---- с----- д- а--------- С-о-ь-о б-д-т с-о-т- д- а-р-п-р-а- ---------------------------------- Сколько будет стоить до аэропорта? 0
Sk-l-k--b-de--sto-t--d-----o--rt-? S------ b---- s----- d- a--------- S-o-ʹ-o b-d-t s-o-t- d- a-r-p-r-a- ---------------------------------- Skolʹko budet stoitʹ do aeroporta?
Lūdzu, taisni. Пр---- --ж--уй-т-. П----- п---------- П-я-о- п-ж-л-й-т-. ------------------ Прямо, пожалуйста. 0
Pry------o----u-st-. P------ p----------- P-y-m-, p-z-a-u-s-a- -------------------- Pryamo, pozhaluysta.
Šeit, lūdzu, pa labi. З-есь ---п-а-о,--ожал---та. З---- н- п----- п---------- З-е-ь н- п-а-о- п-ж-л-й-т-. --------------------------- Здесь на право, пожалуйста. 0
Z-esʹ-n---ra-o,-po-h-l-y-ta. Z---- n- p----- p----------- Z-e-ʹ n- p-a-o- p-z-a-u-s-a- ---------------------------- Zdesʹ na pravo, pozhaluysta.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Вот-----о- -г-у,--о------т---н--ев-. В-- н- т-- у---- п---------- н------ В-т н- т-м у-л-, п-ж-л-й-т-, н-л-в-. ------------------------------------ Вот на том углу, пожалуйста, налево. 0
V-- n- -o- ----,--o-ha-uy-t-, --lev-. V-- n- t-- u---- p----------- n------ V-t n- t-m u-l-, p-z-a-u-s-a- n-l-v-. ------------------------------------- Vot na tom uglu, pozhaluysta, nalevo.
Es steidzos. Я--о---лю--. Я т--------- Я т-р-п-ю-ь- ------------ Я тороплюсь. 0
Ya -or---yu-ʹ. Y- t---------- Y- t-r-p-y-s-. -------------- Ya toroplyusʹ.
Man vēl ir laiks. У мен---оста---но--ре-е-и. У м--- д--------- в------- У м-н- д-с-а-о-н- в-е-е-и- -------------------------- У меня достаточно времени. 0
U-m-n-- do-tatoc-------meni. U m---- d---------- v------- U m-n-a d-s-a-o-h-o v-e-e-i- ---------------------------- U menya dostatochno vremeni.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! По-----с------дите -о-мед---нее. П---------- в----- п------------ П-ж-л-й-т-, в-д-т- п---е-л-н-е-. -------------------------------- Пожалуйста, ведите по-медленнее. 0
Pozhal-y-ta,-v-dite po-m--l----ye. P----------- v----- p------------- P-z-a-u-s-a- v-d-t- p---e-l-n-e-e- ---------------------------------- Pozhaluysta, vedite po-medlenneye.
Pieturiet te, lūdzu! О---нов---сь- по-а-уй--а- -де--. О------------ п---------- з----- О-т-н-в-т-с-, п-ж-л-й-т-, з-е-ь- -------------------------------- Остановитесь, пожалуйста, здесь. 0
O-ta-ovite-ʹ- -o-h-l-y-t---z----. O------------ p----------- z----- O-t-n-v-t-s-, p-z-a-u-s-a- z-e-ʹ- --------------------------------- Ostanovitesʹ, pozhaluysta, zdesʹ.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Пож-л-йста, под--дит---ут--ч-ть. П---------- п-------- ч--------- П-ж-л-й-т-, п-д-ж-и-е ч-т---у-ь- -------------------------------- Пожалуйста, подождите чуть-чуть. 0
P-zhalu-s--,---do--d----------c---ʹ. P----------- p--------- c----------- P-z-a-u-s-a- p-d-z-d-t- c-u-ʹ-c-u-ʹ- ------------------------------------ Pozhaluysta, podozhdite chutʹ-chutʹ.
Es tūlīt atgriezīšos. Я с---о--ер-усь. Я с---- в------- Я с-о-о в-р-у-ь- ---------------- Я скоро вернусь. 0
Y- sko-o-ve--usʹ. Y- s---- v------- Y- s-o-o v-r-u-ʹ- ----------------- Ya skoro vernusʹ.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Вы-----е -н---п-ж---й---- -чёт. В------- м--- п---------- с---- В-п-ш-т- м-е- п-ж-л-й-т-, с-ё-. ------------------------------- Выпишите мне, пожалуйста, счёт. 0
Vy--s-it-----,--oz-al---ta,-s-hë-. V-------- m--- p----------- s----- V-p-s-i-e m-e- p-z-a-u-s-a- s-h-t- ---------------------------------- Vypishite mne, pozhaluysta, schët.
Man nav sīknaudas. У мен--не---е--ч-. У м--- н-- м------ У м-н- н-т м-л-ч-. ------------------ У меня нет мелочи. 0
U --n-------mel--h-. U m---- n-- m------- U m-n-a n-t m-l-c-i- -------------------- U menya net melochi.
Tā būs labi, atlikums Jums. П-авил-----с---- -с---ь-е-се--. П--------- с---- о------- с---- П-а-и-ь-о- с-а-у о-т-в-т- с-б-. ------------------------------- Правильно, сдачу оставьте себе. 0
P--vi----,---ach- o-tavʹt- s-be. P--------- s----- o------- s---- P-a-i-ʹ-o- s-a-h- o-t-v-t- s-b-. -------------------------------- Pravilʹno, sdachu ostavʹte sebe.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! О-в--и---ме------э--------е--. О------- м--- п- э---- а------ О-в-з-т- м-н- п- э-о-у а-р-с-. ------------------------------ Отвезите меня по этому адресу. 0
O-v-zi-- meny- p- e-o-- a-re-u. O------- m---- p- e---- a------ O-v-z-t- m-n-a p- e-o-u a-r-s-. ------------------------------- Otvezite menya po etomu adresu.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! От--зи-- м-н--- -о-----ст----е. О------- м--- к м--- г--------- О-в-з-т- м-н- к м-е- г-с-и-и-е- ------------------------------- Отвезите меня к моей гостинице. 0
Otvez-te--enya ---oy-- -osti--t--. O------- m---- k m---- g---------- O-v-z-t- m-n-a k m-y-y g-s-i-i-s-. ---------------------------------- Otvezite menya k moyey gostinitse.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! От-ези-е-м-ня -----я-. О------- м--- н- п---- О-в-з-т- м-н- н- п-я-. ---------------------- Отвезите меня на пляж. 0
Ot-ez-te m-ny---a-pl-a--. O------- m---- n- p------ O-v-z-t- m-n-a n- p-y-z-. ------------------------- Otvezite menya na plyazh.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?