Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   uk У таксі

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [тридцять вісім]

38 [trydtsyatʹ visim]

У таксі

[U taksi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. В---и---,-бу-ь-лас--- -ак-і. В-------- б---------- т----- В-к-и-т-, б-д---а-к-, т-к-і- ---------------------------- Викличте, будь-ласка, таксі. 0
Vy-ly-hte,---dʹ-lask-- ta-s-. V--------- b---------- t----- V-k-y-h-e- b-d---a-k-, t-k-i- ----------------------------- Vyklychte, budʹ-laska, taksi.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Скіл--- к-------о в--за--? С------ к----- д- в------- С-і-ь-и к-ш-у- д- в-к-а-у- -------------------------- Скільки коштує до вокзалу? 0
Sk-l-k- k-s---ye--o--o--a-u? S------ k------- d- v------- S-i-ʹ-y k-s-t-y- d- v-k-a-u- ---------------------------- Skilʹky koshtuye do vokzalu?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Ск---к- к--ту- д- а-р-п----? С------ к----- д- а--------- С-і-ь-и к-ш-у- д- а-р-п-р-у- ---------------------------- Скільки коштує до аеропорту? 0
Sk---ky --sh--y- -o----opor--? S------ k------- d- a--------- S-i-ʹ-y k-s-t-y- d- a-r-p-r-u- ------------------------------ Skilʹky koshtuye do aeroportu?
Lūdzu, taisni. Бу---л---а- п-ям-. Б---------- п----- Б-д---а-к-, п-я-о- ------------------ Будь-ласка, прямо. 0
Budʹ--a--a---r--mo. B---------- p------ B-d---a-k-, p-y-m-. ------------------- Budʹ-laska, pryamo.
Šeit, lūdzu, pa labi. Бу-ь--а-ка---у- -р-в----. Б---------- т-- п-------- Б-д---а-к-, т-т п-а-о-у-. ------------------------- Будь-ласка, тут праворуч. 0
Budʹ--as--- --t p-av-r--h. B---------- t-- p--------- B-d---a-k-, t-t p-a-o-u-h- -------------------------- Budʹ-laska, tut pravoruch.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Б--ь---с----там на -----л-во-уч. Б---------- т-- н- р--- л------- Б-д---а-к-, т-м н- р-з- л-в-р-ч- -------------------------------- Будь-ласка, там на розі ліворуч. 0
B--ʹ-l-s-a- t-m--a-r--i ---o--c-. B---------- t-- n- r--- l-------- B-d---a-k-, t-m n- r-z- l-v-r-c-. --------------------------------- Budʹ-laska, tam na rozi livoruch.
Es steidzos. Я--о-п-ша-. Я п-------- Я п-с-і-а-. ----------- Я поспішаю. 0
YA-p---is-a-u. Y- p---------- Y- p-s-i-h-y-. -------------- YA pospishayu.
Man vēl ir laiks. Я --- -ас. Я м-- ч--- Я м-ю ч-с- ---------- Я маю час. 0
Y--m--- ----. Y- m--- c---- Y- m-y- c-a-. ------------- YA mayu chas.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ї-ь--,-б-------ка-----іл-----. Ї----- б---------- п---------- Ї-ь-е- б-д---а-к-, п-в-л-н-ш-. ------------------------------ Їдьте, будь-ласка, повільніше. 0
I--ʹ-e, -u---las--- ---il---s-e. I------ b---------- p----------- I-d-t-, b-d---a-k-, p-v-l-n-s-e- -------------------------------- Ïdʹte, budʹ-laska, povilʹnishe.
Pieturiet te, lūdzu! З--ин----- -у-- б-дь--ас--. З--------- т--- б---------- З-п-н-т-с- т-т- б-д---а-к-. --------------------------- Зупиніться тут, будь-ласка. 0
Zupyni-ʹ--a----,--udʹ-l-sk-. Z---------- t--- b---------- Z-p-n-t-s-a t-t- b-d---a-k-. ---------------------------- Zupynitʹsya tut, budʹ-laska.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Зачекай-- хви--нк-- б-д---а--а. З-------- х-------- б---------- З-ч-к-й-е х-и-и-к-, б-д---а-к-. ------------------------------- Зачекайте хвилинку, будь-ласка. 0
Z---e----te---vyly---, -----la---. Z---------- k--------- b---------- Z-c-e-a-̆-e k-v-l-n-u- b-d---a-k-. ---------------------------------- Zachekay̆te khvylynku, budʹ-laska.
Es tūlīt atgriezīšos. Я---раз п-в--н-ся. Я з---- п--------- Я з-р-з п-в-р-у-я- ------------------ Я зараз повернуся. 0
Y- za-az--o----us-a. Y- z---- p---------- Y- z-r-z p-v-r-u-y-. -------------------- YA zaraz povernusya.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Д------ен---буд---а---, ---. Д---- м---- б---------- ч--- Д-й-е м-н-, б-д---а-к-, ч-к- ---------------------------- Дайте мені, будь-ласка, чек. 0
D-y-----en-, bu-ʹ---ska,-ch-k. D----- m---- b---------- c---- D-y-t- m-n-, b-d---a-k-, c-e-. ------------------------------ Day̆te meni, budʹ-laska, chek.
Man nav sīknaudas. В -ене -е-ає дрібн---г--ш-й. В м--- н---- д------ г------ В м-н- н-м-є д-і-н-х г-о-е-. ---------------------------- В мене немає дрібних грошей. 0
V -e----e-a-e----b--kh----s-e-̆. V m--- n----- d------- h-------- V m-n- n-m-y- d-i-n-k- h-o-h-y-. -------------------------------- V mene nemaye dribnykh hroshey̆.
Tā būs labi, atlikums Jums. Д--т-тн--,-ре-т----- --с. Д--------- р---- д-- в--- Д-с-а-н-о- р-ш-а д-я в-с- ------------------------- Достатньо, решта для вас. 0
D-sta--ʹo--r-sht---l----a-. D--------- r----- d--- v--- D-s-a-n-o- r-s-t- d-y- v-s- --------------------------- Dostatnʹo, reshta dlya vas.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! В-двезі-- м--- за-ці------ес-ю. В-------- м--- з- ц--- а------- В-д-е-і-ь м-н- з- ц-є- а-р-с-ю- ------------------------------- Відвезіть мене за цією адресою. 0
Vidvez--ʹ -e-e-z--t--y-y- -dr-so--. V-------- m--- z- t------ a-------- V-d-e-i-ʹ m-n- z- t-i-e-u a-r-s-y-. ----------------------------------- Vidvezitʹ mene za tsiyeyu adresoyu.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Від-е-іть-------- м-г----т--ю. В-------- м--- д- м--- г------ В-д-е-і-ь м-н- д- м-г- г-т-л-. ------------------------------ Відвезіть мене до мого готелю. 0
V-d-e---- m-ne -o moho---t--yu. V-------- m--- d- m--- h------- V-d-e-i-ʹ m-n- d- m-h- h-t-l-u- ------------------------------- Vidvezitʹ mene do moho hotelyu.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! В-дв----- ме----- -ля-. В-------- м--- н- п---- В-д-е-і-ь м-н- н- п-я-. ----------------------- Відвезіть мене на пляж. 0
V--v-zi-- me-e----p---z-. V-------- m--- n- p------ V-d-e-i-ʹ m-n- n- p-y-z-. ------------------------- Vidvezitʹ mene na plyazh.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?