Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ur ‫ٹیکسی میں‬

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

‫38 [اڑتیس]‬

artees

‫ٹیکسی میں‬

[taxy mein]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu urdu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. ‫ٹیک----و ب-ا--ی-‬ ‫----- ک- ب-- د--- ‫-ی-س- ک- ب-ا د-ں- ------------------ ‫ٹیکسی کو بلا دیں‬ 0
ta-y -o-bu-a- den t--- k- b---- d-- t-x- k- b-l-a d-n ----------------- taxy ko bulaa den
Cik maksā brauciens līdz stacijai? ‫اسٹیش- ت- کا-ک-ای--کتن--ہ--گ--‬ ‫------ ت- ک- ک---- ک--- ہ- گ--- ‫-س-ی-ن ت- ک- ک-ا-ہ ک-ن- ہ- گ-؟- -------------------------------- ‫اسٹیشن تک کا کرایہ کتنا ہو گا؟‬ 0
sta--on t-k-k--ki-a-----tn--ho-g-? s------ t-- k- k----- k---- h- g-- s-a-i-n t-k k- k-r-y- k-t-a h- g-? ---------------------------------- station tak ka kiraya kitna ho ga?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? ‫-ئر-و-ٹ ت- -ا -رایہ کت-ا---گ-؟‬ ‫------- ت- ک- ک---- ک--- ہ----- ‫-ئ-پ-ر- ت- ک- ک-ا-ہ ک-ن- ہ-گ-؟- -------------------------------- ‫ائرپورٹ تک کا کرایہ کتنا ہوگا؟‬ 0
airpo--------a --ray--k-t---ho-a? a------ t-- k- k----- k---- h---- a-r-o-t t-k k- k-r-y- k-t-a h-g-? --------------------------------- airport tak ka kiraya kitna hoga?
Lūdzu, taisni. ‫سید-ے چلیے‬ ‫----- چ---- ‫-ی-ھ- چ-ی-‬ ------------ ‫سیدھے چلیے‬ 0
s-ed-a- --a-iye s------ c------ s-e-h-y c-a-i-e --------------- seedhay chaliye
Šeit, lūdzu, pa labi. ‫---ں ---ی- -ڑ-ج-ی-‬ ‫---- د---- م- ج---- ‫-ہ-ں د-ئ-ں م- ج-ی-‬ -------------------- ‫یہاں دائیں مڑ جایں‬ 0
yahan-s--dh-y-ha-th par -urr y---- s------ h---- p-- m--- y-h-n s-e-h-y h-a-h p-r m-r- ---------------------------- yahan seedhay haath par murr
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. ‫و-اں-ک-ن---- --ئ-- --ف‬ ‫---- ک--- پ- ب---- ط--- ‫-ہ-ں ک-ن- پ- ب-ئ-ں ط-ف- ------------------------ ‫وہاں کونے پر بائیں طرف‬ 0
wa--n -on-- p-- ult-y ----- ki t---f w---- k---- p-- u---- h---- k- t---- w-h-n k-n-y p-r u-t-y h-a-h k- t-r-f ------------------------------------ wahan konay par ultay haath ki taraf
Es steidzos. ‫-ج-ے--ل-- --‬ ‫---- ج--- ہ-- ‫-ج-ے ج-د- ہ-‬ -------------- ‫مجھے جلدی ہے‬ 0
m---e----d--h-i m---- j---- h-- m-j-e j-l-i h-i --------------- mujhe jaldi hai
Man vēl ir laiks. ‫-ی---پا- --ت --‬ ‫---- پ-- و-- ہ-- ‫-ی-ے پ-س و-ت ہ-‬ ----------------- ‫میرے پاس وقت ہے‬ 0
mere--a-s waq--hai m--- p--- w--- h-- m-r- p-a- w-q- h-i ------------------ mere paas waqt hai
Brauciet, lūdzu, lēnāk! ‫-ہ-ت- -ل-ئ--‬ ‫----- چ------ ‫-ہ-ت- چ-ا-ی-‬ -------------- ‫آہستہ چلائیے‬ 0
aahis-a--ch---ie a------- c------ a-h-s-a- c-l-y-e ---------------- aahistaa chlayie
Pieturiet te, lūdzu! ‫یہاں --- --جی-‬ ‫---- ر-- د----- ‫-ہ-ں ر-ک د-ج-ے- ---------------- ‫یہاں روک دیجیے‬ 0
y--an--ok-degi-e y---- r-- d----- y-h-n r-k d-g-y- ---------------- yahan rok degiye
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! ‫-ھ--ی-د-ر-انتظ----یج-ے‬ ‫----- د-- ا----- ک----- ‫-ھ-ڑ- د-ر ا-ت-ا- ک-ج-ے- ------------------------ ‫تھوڑی دیر انتظار کیجیے‬ 0
tho-i der -n-z-ar--ii-iye t---- d-- i------ k------ t-o-i d-r i-t-a-r k-i-i-e ------------------------- thori der intzaar kiijiye
Es tūlīt atgriezīšos. ‫----ا-----اپس---- -وں‬ ‫--- ا--- و--- آ-- ہ--- ‫-ی- ا-ھ- و-پ- آ-ا ہ-ں- ----------------------- ‫میں ابھی واپس آتا ہوں‬ 0
me-- -or- aat--hon m--- f--- a--- h-- m-i- f-r- a-t- h-n ------------------ mein for" aata hon
Lūdzu, iedodiet man kvīti! ‫-ج-- ای--رس-د-د-ج-ے‬ ‫---- ا-- ر--- د----- ‫-ج-ے ا-ک ر-ی- د-ج-ے- --------------------- ‫مجھے ایک رسید دیجیے‬ 0
muj-- ai- ras-e--de-i-e m---- a-- r----- d----- m-j-e a-k r-s-e- d-g-y- ----------------------- mujhe aik raseed degiye
Man nav sīknaudas. ‫--رے پ-س----ل- ------ہ-ں-ہی-‬ ‫---- پ-- ک---- پ--- ن--- ہ--- ‫-ی-ے پ-س ک-ّ-ے پ-س- ن-ی- ہ-ں- ------------------------------ ‫میرے پاس کھّلے پیسے نہیں ہیں‬ 0
m-r- p-as -h-t---pa--ay-nahi h-in m--- p--- c----- p----- n--- h--- m-r- p-a- c-u-t- p-i-a- n-h- h-i- --------------------------------- mere paas chutte paisay nahi hain
Tā būs labi, atlikums Jums. ‫ٹھ-ک ہے،--اقی آپ-ر--یے‬ ‫---- ہ-- ب--- آ- ر----- ‫-ھ-ک ہ-، ب-ق- آ- ر-ھ-ے- ------------------------ ‫ٹھیک ہے، باقی آپ رکھیے‬ 0
thee- -ai- baqi -ap rak--ye t---- h--- b--- a-- r------ t-e-k h-i- b-q- a-p r-k-i-e --------------------------- theek hai, baqi aap rakhiye
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! ‫-ج-ے اس-پ-- -ر--ہن---د--‬ ‫---- ا- پ-- پ- پ---- د--- ‫-ج-ے ا- پ-ے پ- پ-ن-ا د-ں- -------------------------- ‫مجھے اس پتے پر پہنچا دیں‬ 0
mujhe-i- ---t---par-----ch- -en m---- i- p----- p-- p------ d-- m-j-e i- p-t-a- p-r p-u-c-a d-n ------------------------------- mujhe is pattay par pouncha den
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! ‫---ے-م-ر---و-ل-می- پ-ن-ا---ں‬ ‫---- م--- ہ--- م-- پ---- د--- ‫-ج-ے م-ر- ہ-ٹ- م-ں پ-ن-ا د-ں- ------------------------------ ‫مجھے میرے ہوٹل میں پہنچا دیں‬ 0
muj-e -e-e h---l me-- --u-c-- den m---- m--- h---- m--- p------ d-- m-j-e m-r- h-t-l m-i- p-u-c-a d-n --------------------------------- mujhe mere hotel mein pouncha den
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! ‫م-ھے-س-ن----- کنا-ے-پ-ن-- د-ں‬ ‫---- س---- ک- ک---- پ---- د--- ‫-ج-ے س-ن-ر ک- ک-ا-ے پ-ن-ا د-ں- ------------------------------- ‫مجھے سمندر کے کنارے پہنچا دیں‬ 0
muj-e s-m-n--- ke--in-r--p-unc---d-n m---- s------- k- k----- p------ d-- m-j-e s-m-n-a- k- k-n-r- p-u-c-a d-n ------------------------------------ mujhe samandar ke kinare pouncha den

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?