Sarunvārdnīca

lv Jautāt ceļu   »   nl De weg vragen

40 [četrdesmit]

Jautāt ceļu

Jautāt ceļu

40 [veertig]

De weg vragen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Pa----! Pardon! 0
Vai Jūs varat man palīdzēt? Ku-- u m-- h-----? Kunt u mij helpen? 0
Kur šeit ir labs restorāns? Is e- e-- g--- r--------- i- d- b----? Is er een goed restaurant in de buurt? 0
Krustojumā ejiet pa kreisi. Ga l---- d- h--- o-. Ga links de hoek om. 0
Tad ejiet nelielu gabalu taisni. Da- g--- u e-- s--- r--------. Dan gaat u een stuk rechtdoor. 0
Tad ejiet simts metrus pa labi. Da- h---- u h------ m---- r----- a--. Dan houdt u honderd meter rechts aan. 0
Jūs varat braukt arī ar autobusu. U k--- o-- d- b-- n----. U kunt ook de bus nemen. 0
Jūs varat braukt arī ar tramvaju. U k--- o-- d- t--- n----. U kunt ook de tram nemen. 0
Jūs varat vienkārši braukt aiz manis. U k--- m-- o-- m-- u- a--- v-----. U kunt mij ook met uw auto volgen. 0
Kā es varu nokļūt līdz futbola stadionam? Ho- k-- i- b-- h-- v-------------? Hoe kom ik bij het voetbalstadion? 0
Brauciet pāri tiltam! U s----- d- b--- o---! U steekt de brug over! 0
Brauciet cauri tunelim! U g--- d--- d- t-----! U gaat door de tunnel! 0
Brauciet līdz trešajam luksoforam. U r---- d--- t-- a-- h-- d---- v------------. U rijdt door tot aan het derde verkeerslicht. 0
Tad nogriezieties pirmajā ielā pa labi. Da- s---- u d- e----- s----- r-------. Dan slaat u de eerste straat rechtsaf. 0
Tad brauciet taisni pāri nākošajam krustojumam. Da- r---- u r-------- o--- h-- v------- k--------. Dan rijdt u rechtdoor over het volgende kruispunt. 0
Atvainojiet, kā es varu nokļūt lidostā? So---- h-- k-- i- b-- h-- v--------? Sorry, hoe kom ik bij het vliegveld? 0
Vislabāk brauciet ar metro. U k--- b---- m-- d- m---- g---. U kunt beter met de metro gaan. 0
Brauciet līdz gala stacijai! U r---- g----- t-- h-- e----------. U rijdt gewoon tot het eindstation. 0

Dzīvnieku valoda

Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu. Arī dzīvniekiem ir sava valoda. Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki. Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda. Pat termīti sazinās viens ar otru. Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes. Tā viņi brīdina viens otru. Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam. Bitas sarunajas viena ar otru dejojot. Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu. Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā. Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas. Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus. Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt. Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas. Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem. Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli. Bez tam, tie izmanto dažādus žestus. Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu. Viņi zina, kad suns ir laimīgs. Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens. Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas. Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji. Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk. Bet viņi tikai pārprot viens otru. Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas. Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…