Sarunvārdnīca

lv Jautāt ceļu   »   pl Pytanie o drogę

40 [četrdesmit]

Jautāt ceļu

Jautāt ceļu

40 [czterdzieści]

Pytanie o drogę

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Pr--------- p--- / p----! Przepraszam pana / panią! 0
Vai Jūs varat man palīdzēt? Cz- m--- m- p-- / p--- p----? Czy może mi pan / pani pomóc? 0
Kur šeit ir labs restorāns? Gd--- t- j--- j---- d---- r----------? Gdzie tu jest jakaś dobra restauracja? 0
Krustojumā ejiet pa kreisi. Pr---- n- r--- s------ w l---. Proszę na rogu skręcić w lewo. 0
Tad ejiet nelielu gabalu taisni. Pr---- i-- k------ p-----. Proszę iść kawałek prosto. 0
Tad ejiet simts metrus pa labi. Po--- p----- i-- s-- m----- w p----. Potem proszę iść sto metrów w prawo. 0
Jūs varat braukt arī ar autobusu. Mo-- p-- / p--- p------- a--------. Może pan / pani pojechać autobusem. 0
Jūs varat braukt arī ar tramvaju. Mo-- p-- / p--- p------- t--------. Może pan / pani pojechać tramwajem. 0
Jūs varat vienkārši braukt aiz manis. Mo-- p-- / p--- p------- p- p----- z- m--. Może pan / pani pojechać po prostu za mną. 0
Kā es varu nokļūt līdz futbola stadionam? Ja- d---- d- s------- p-----------? Jak dotrę do stadionu piłkarskiego? 0
Brauciet pāri tiltam! Pr---- p------ p---- m---! Proszę przejść przez most! 0
Brauciet cauri tunelim! Pr---- p--------- t------! Proszę przejechać tunelem! 0
Brauciet līdz trešajam luksoforam. Pr---- j----- a- d- t------- ś------. Proszę jechać aż do trzecich świateł. 0
Tad nogriezieties pirmajā ielā pa labi. Po--- p----- s------ w p------- u---- w p----. Potem proszę skręcić w pierwszą ulicę w prawo. 0
Tad brauciet taisni pāri nākošajam krustojumam. Po--- p----- j----- p----- p---- n------- s-----------. Potem proszę jechać prosto przez następne skrzyżowanie. 0
Atvainojiet, kā es varu nokļūt lidostā? Pr---------- j-- d------ s-- n- l-------? Przepraszam, jak dostanę się na lotnisko? 0
Vislabāk brauciet ar metro. Pr---- n-------- j----- m-----. Proszę najlepiej jechać metrem. 0
Brauciet līdz gala stacijai! Pr---- j----- p- p----- d- o-------- s-----. Proszę jechać po prostu do ostatniej stacji. 0

Dzīvnieku valoda

Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu. Arī dzīvniekiem ir sava valoda. Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki. Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda. Pat termīti sazinās viens ar otru. Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes. Tā viņi brīdina viens otru. Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam. Bitas sarunajas viena ar otru dejojot. Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu. Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā. Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas. Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus. Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt. Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas. Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem. Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli. Bez tam, tie izmanto dažādus žestus. Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu. Viņi zina, kad suns ir laimīgs. Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens. Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas. Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji. Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk. Bet viņi tikai pārprot viens otru. Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas. Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…