П-заръ--о-в-ре--л--е - нед-ля?
П------ о------ л- е в н------
П-з-р-т о-в-р-н л- е в н-д-л-?
------------------------------
Пазарът отворен ли е в неделя? 0 Paza--t o--or-n li ye - n--ely-?P------ o------ l- y- v n-------P-z-r-t o-v-r-n l- y- v n-d-l-a---------------------------------Pazaryt otvoren li ye v nedelya?
Панаирът о-вор-- л- е в п-не-елн-к?
П------- о------ л- е в п----------
П-н-и-ъ- о-в-р-н л- е в п-н-д-л-и-?
-----------------------------------
Панаирът отворен ли е в понеделник? 0 Pa--i-y--ot---en l- y-------ed---i-?P------- o------ l- y- v p----------P-n-i-y- o-v-r-n l- y- v p-n-d-l-i-?------------------------------------Panairyt otvoren li ye v ponedelnik?
Изло--ат---твор--а ---- --- в-орник?
И-------- о------- л- е в-- в-------
И-л-ж-а-а о-в-р-н- л- е в-в в-о-н-к-
------------------------------------
Изложбата отворена ли е във вторник? 0 Izl---b-ta------e-- li ye--yv---or---?I--------- o------- l- y- v-- v-------I-l-z-b-t- o-v-r-n- l- y- v-v v-o-n-k---------------------------------------Izlozhbata otvorena li ye vyv vtornik?
Зо--а-к---о---рен ---е - -ря-а?
З-------- о------ л- е в с-----
З-о-а-к-т о-в-р-н л- е в с-я-а-
-------------------------------
Зоопаркът отворен ли е в сряда? 0 Z--p--kyt--t-------i-ye v s-yad-?Z-------- o------ l- y- v s------Z-o-a-k-t o-v-r-n l- y- v s-y-d-?---------------------------------Zooparkyt otvoren li ye v sryada?
М-з-я----во--н-л--- --ч--въ--ъ-?
М----- о------ л- е в ч---------
М-з-я- о-в-р-н л- е в ч-т-ъ-т-к-
--------------------------------
Музеят отворен ли е в четвъртък? 0 M-z--a- otv-ren-l--y- v-c--tv--ty-?M------ o------ l- y- v c----------M-z-y-t o-v-r-n l- y- v c-e-v-r-y-?-----------------------------------Muzeyat otvoren li ye v chetvyrtyk?
Г--ер-ята от-------ли е------ък?
Г-------- о------- л- е в п-----
Г-л-р-я-а о-в-р-н- л- е в п-т-к-
--------------------------------
Галерията отворена ли е в петък? 0 Ga--r-y-t--o-----na-l- -e-v----y-?G--------- o------- l- y- v p-----G-l-r-y-t- o-v-r-n- l- y- v p-t-k-----------------------------------Galeriyata otvorena li ye v petyk?
М-же ли--а--- -ни-а?
М--- л- д- с- с-----
М-ж- л- д- с- с-и-а-
--------------------
Може ли да се снима? 0 Mozh---i-da-se --i--?M---- l- d- s- s-----M-z-e l- d- s- s-i-a----------------------Mozhe li da se snima?
Има -и-н-мал---е--- студ---и?
И-- л- н-------- з- с--------
И-а л- н-м-л-н-е з- с-у-е-т-?
-----------------------------
Има ли намаление за студенти? 0 I-a li-n----e--e--a -t----ti?I-- l- n-------- z- s--------I-a l- n-m-l-n-e z- s-u-e-t-?-----------------------------Ima li namalenie za studenti?
Колко--т--- - --рад-та?
К---- с---- е с--------
К-л-о с-а-а е с-р-д-т-?
-----------------------
Колко стара е сградата? 0 Ko-k- s---- -- --ra--t-?K---- s---- y- s--------K-l-o s-a-a y- s-r-d-t-?------------------------Kolko stara ye sgradata?
К-й - постр-ил с-р-----?
К-- е п------- с--------
К-й е п-с-р-и- с-р-д-т-?
------------------------
Кой е построил сградата? 0 K----e -o--r-il sg------?K-- y- p------- s--------K-y y- p-s-r-i- s-r-d-t-?-------------------------Koy ye postroil sgradata?
Аз се и-т-ресу--- -т----и-е--ура.
А- с- и---------- о- а-----------
А- с- и-т-р-с-в-м о- а-х-т-к-у-а-
---------------------------------
Аз се интересувам от архитектура. 0 Az -- in-eresuv-m o--ar--it-k-ur-.A- s- i---------- o- a------------A- s- i-t-r-s-v-m o- a-k-i-e-t-r-.----------------------------------Az se interesuvam ot arkhitektura.
А--се--н----с-ва- -т --кус---.
А- с- и---------- о- и--------
А- с- и-т-р-с-в-м о- и-к-с-в-.
------------------------------
Аз се интересувам от изкуство. 0 Az se in-e-e-uva--ot-i---stv-.A- s- i---------- o- i--------A- s- i-t-r-s-v-m o- i-k-s-v-.------------------------------Az se interesuvam ot izkustvo.
Visā pasaulē ir vairāk kā 6000 valodas.
Bet pielietojums visām ir viens.
Tās mums palīdz apmainīties ar informāciju.
Katrā valodā tas notiek dažādos veidos.
Jo katra valoda uzvedas atkarībā pati no saviem likumiem.
Arī ātrums, kādā valoda tiek izrunāta, atšķiras.
Valodnieki to ir pierādījuši vairākos pētījumos.
Šim mērķim, tika iztulkots viens īss teksts vairākās valodās.
Tad šos tekstus lasīja katras valodas pārstāvis.
Rezultāti bija skaidri.
Japāņu un spāņu valodas ir visātrākās.
Šajās valodās vismaz 8 zilbes sekundē tiek izrunātas.
Ķīnieši runā ievērojami lēnāk.
Viņi izrunā tikai 5 zilbes sekundē.
Ātrums atkarīgs no zilbju sarežģītības.
Ja zilbes ir sarežģītas, runāšana prasa ilgāku laiku.
Piemēram, vācu valodā ir 3 skaņas vienā zilbē.
Tādēļ tajā runā salīdzinoši lēni.
Ātra runāšana nenozīmē, ka ir daudz ko pastāstīt.
Pavisam pretēji!
Ļoti maz informācijas ir iekļautas vienā zilbē, kas padara to ātri izrunājamu.
Lai gan japāņi runā ļoti ātri, viņi nodod nedaudz informācijas.
No otras puses, ‘lēnā’ ķīniešu valoda pasaka ļoti daudz dažos vārdos.
Arī angļu valodas zilbēs ir daudz informācijas.
Interesanti: novērtētās valodas ir gandrīz vienlīdz efektīvas!
Tas nozīmē, tas, kurš runā lēni, pasaka vairāk.
Un tam, kurš runā ātri, nepieciešams vairāk vārdu.
Galu galā, visas vienlaicīgi sasniedz mērķi.