Sarunvārdnīca

lv Pilsētas apskate   »   uk Екскурсія до міста

42 [četrdesmit divi]

Pilsētas apskate

Pilsētas apskate

42 [сорок два]

42 [sorok dva]

Екскурсія до міста

[Ekskursiya do mista]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Vai tirgus svētdienās ir atvērts? Ч- -ідкрити- pинок що-ед--і? Ч- в-------- p---- щ-------- Ч- в-д-р-т-й p-н-к щ-н-д-л-? ---------------------------- Чи відкритий pинок щонеділі? 0
Ch---i-------- -y--k-s--ho----li? C-- v--------- p---- s----------- C-y v-d-r-t-y- p-n-k s-c-o-e-i-i- --------------------------------- Chy vidkrytyy̆ pynok shchonedili?
Vai gadatirgus pirmdienās ir atvērts? Чи -ідк-итий--р-а-о- що-о--діл-а Ч- в-------- Я------ щ---------- Ч- в-д-р-т-й Я-м-р-к щ-п-н-д-л-а -------------------------------- Чи відкритий Ярмарок щопонеділка 0
Chy ---k-y--y̆ -a---ro- -h--op---d--ka C-- v--------- Y------- s------------- C-y v-d-r-t-y- Y-r-a-o- s-c-o-o-e-i-k- -------------------------------------- Chy vidkrytyy̆ Yarmarok shchoponedilka
Vai izstāde otrdienās ir atvērta? Ч------р--- в---а--- -о-ів--рка? Ч- в------- в------- щ---------- Ч- в-д-р-т- в-с-а-к- щ-в-в-і-к-? -------------------------------- Чи відкрита виставка щовівтірка? 0
C-- v--k--ta v--t--k--sh--o-i-ti---? C-- v------- v------- s------------- C-y v-d-r-t- v-s-a-k- s-c-o-i-t-r-a- ------------------------------------ Chy vidkryta vystavka shchovivtirka?
Vai zooloģiskais dārzs trešdienās ir atvērts? Чи -і--р-----зо-п-рк-що--ре-и? Ч- в-------- з------ щ-------- Ч- в-д-р-т-й з-о-а-к щ-с-р-д-? ------------------------------ Чи відкритий зоопарк щосереди? 0
C-y---d---tyy- ----ark shch-----dy? C-- v--------- z------ s----------- C-y v-d-r-t-y- z-o-a-k s-c-o-e-e-y- ----------------------------------- Chy vidkrytyy̆ zoopark shchoseredy?
Vai muzejs ceturtdienās ir atvērts? Чи-в----ит-- -у--й------в-рг-? Ч- в-------- м---- щ---------- Ч- в-д-р-т-й м-з-й щ-ч-т-е-г-? ------------------------------ Чи відкритий музей щочетверга? 0
Chy v-dk-yt-y̆ -u-ey- --c----et--rh-? C-- v--------- m----- s-------------- C-y v-d-r-t-y- m-z-y- s-c-o-h-t-e-h-? ------------------------------------- Chy vidkrytyy̆ muzey̆ shchochetverha?
Vai galerija piektdienās ir atvērta? Чи ---крит---а-е-ея щ--’ятни--? Ч- в------- г------ щ---------- Ч- в-д-р-т- г-л-р-я щ-п-я-н-ц-? ------------------------------- Чи відкрита галерея щоп’ятниці? 0
C-y--i--r-ta--ale---a--h---p'-a-n-t-i? C-- v------- h------- s--------------- C-y v-d-r-t- h-l-r-y- s-c-o-'-a-n-t-i- -------------------------------------- Chy vidkryta halereya shchop'yatnytsi?
Vai drīkst fotografēt? Ч- ---н--фот-гр-фу-ати? Ч- м---- ф------------- Ч- м-ж-а ф-т-г-а-у-а-и- ----------------------- Чи можна фотографувати? 0
C-y ---h-- -o-ohr---v--y? C-- m----- f------------- C-y m-z-n- f-t-h-a-u-a-y- ------------------------- Chy mozhna fotohrafuvaty?
Vai ir jāpērk ieejas biļete? Чи--отрі--о--ла-и------вхі-? Ч- п------- п------ з- в---- Ч- п-т-і-н- п-а-и-и з- в-і-? ---------------------------- Чи потрібно платити за вхід? 0
Chy---tr-bno pl-t--y----vkhid? C-- p------- p------ z- v----- C-y p-t-i-n- p-a-y-y z- v-h-d- ------------------------------ Chy potribno platyty za vkhid?
Cik maksā ieejas biļete? Ск--ь-и -----є-в-і-? С------ к----- в---- С-і-ь-и к-ш-у- в-і-? -------------------- Скільки коштує вхід? 0
S--l-k---osht-y--v-hi-? S------ k------- v----- S-i-ʹ-y k-s-t-y- v-h-d- ----------------------- Skilʹky koshtuye vkhid?
Vai grupām ir atlaide? Чи-є-----ка дл- г-уп? Ч- є з----- д-- г---- Ч- є з-и-к- д-я г-у-? --------------------- Чи є знижка для груп? 0
C-y-ye-z-----a-dl-a-h--p? C-- y- z------ d--- h---- C-y y- z-y-h-a d-y- h-u-? ------------------------- Chy ye znyzhka dlya hrup?
Vai bērniem ir atlaide? Чи-- зни-----л- --те-? Ч- є з----- д-- д----- Ч- є з-и-к- д-я д-т-й- ---------------------- Чи є знижка для дітей? 0
Ch- ye -n-zh-- dly- d---y-? C-- y- z------ d--- d------ C-y y- z-y-h-a d-y- d-t-y-? --------------------------- Chy ye znyzhka dlya ditey̆?
Vai studentiem ir atlaide? Ч--є --ижка д------д-нті-? Ч- є з----- д-- с--------- Ч- є з-и-к- д-я с-у-е-т-в- -------------------------- Чи є знижка для студентів? 0
C-y--e -nyzhka dlya s-u-entiv? C-- y- z------ d--- s--------- C-y y- z-y-h-a d-y- s-u-e-t-v- ------------------------------ Chy ye znyzhka dlya studentiv?
Kas tā ir par ēku? Щ--це--а--уд-в-я? Щ- ц- з- б------- Щ- ц- з- б-д-в-я- ----------------- Що це за будівля? 0
S---o t-e--- b-d-vl-a? S---- t-- z- b-------- S-c-o t-e z- b-d-v-y-? ---------------------- Shcho tse za budivlya?
Cik veca ir ēka? Ск----и--о--в ці---у-ів-і? С------ р---- ц-- б------- С-і-ь-и р-к-в ц-й б-д-в-і- -------------------------- Скільки років цій будівлі? 0
Sk--ʹky --ki- -siy̆-budi-l-? S------ r---- t---- b------- S-i-ʹ-y r-k-v t-i-̆ b-d-v-i- ---------------------------- Skilʹky rokiv tsiy̆ budivli?
Kas ir cēlis šo ēku? Х-о-п-б-д---- -- б-----ю? Х-- п-------- ц- б------- Х-о п-б-д-в-в ц- б-д-в-ю- ------------------------- Хто побудував цю будівлю? 0
Kh-o-pobudu--v --y---u-iv--u? K--- p-------- t--- b-------- K-t- p-b-d-v-v t-y- b-d-v-y-? ----------------------------- Khto pobuduvav tsyu budivlyu?
Es interesējos par arhitektūru. Я--іка----я -рх--ектурою. Я ц-------- а------------ Я ц-к-в-ю-я а-х-т-к-у-о-. ------------------------- Я цікавлюся архітектурою. 0
Y- t-i-av-yu-ya a-k--te-t--oy-. Y- t----------- a-------------- Y- t-i-a-l-u-y- a-k-i-e-t-r-y-. ------------------------------- YA tsikavlyusya arkhitekturoyu.
Es interesējos par mākslu. Я -ікавлюс- ---тецт---. Я ц-------- м---------- Я ц-к-в-ю-я м-с-е-т-о-. ----------------------- Я цікавлюся мистецтвом. 0
YA------vlyu--- --stet-tv-m. Y- t----------- m----------- Y- t-i-a-l-u-y- m-s-e-s-v-m- ---------------------------- YA tsikavlyusya mystetstvom.
Es interesējos par glezniecību. Я -ікавл-----иво--с--. Я ц-------- ж--------- Я ц-к-в-ю-я ж-в-п-с-м- ---------------------- Я цікавлюся живописом. 0
YA----k--ly-s---zh---p-so-. Y- t----------- z---------- Y- t-i-a-l-u-y- z-y-o-y-o-. --------------------------- YA tsikavlyusya zhyvopysom.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ātrās valodas, lēnās valodas

Visā pasaulē ir vairāk kā 6000 valodas. Bet pielietojums visām ir viens. Tās mums palīdz apmainīties ar informāciju. Katrā valodā tas notiek dažādos veidos. Jo katra valoda uzvedas atkarībā pati no saviem likumiem. Arī ātrums, kādā valoda tiek izrunāta, atšķiras. Valodnieki to ir pierādījuši vairākos pētījumos. Šim mērķim, tika iztulkots viens īss teksts vairākās valodās. Tad šos tekstus lasīja katras valodas pārstāvis. Rezultāti bija skaidri. Japāņu un spāņu valodas ir visātrākās. Šajās valodās vismaz 8 zilbes sekundē tiek izrunātas. Ķīnieši runā ievērojami lēnāk. Viņi izrunā tikai 5 zilbes sekundē. Ātrums atkarīgs no zilbju sarežģītības. Ja zilbes ir sarežģītas, runāšana prasa ilgāku laiku. Piemēram, vācu valodā ir 3 skaņas vienā zilbē. Tādēļ tajā runā salīdzinoši lēni. Ātra runāšana nenozīmē, ka ir daudz ko pastāstīt. Pavisam pretēji! Ļoti maz informācijas ir iekļautas vienā zilbē, kas padara to ātri izrunājamu. Lai gan japāņi runā ļoti ātri, viņi nodod nedaudz informācijas. No otras puses, ‘lēnā’ ķīniešu valoda pasaka ļoti daudz dažos vārdos. Arī angļu valodas zilbēs ir daudz informācijas. Interesanti: novērtētās valodas ir gandrīz vienlīdz efektīvas! Tas nozīmē, tas, kurš runā lēni, pasaka vairāk. Un tam, kurš runā ātri, nepieciešams vairāk vārdu. Galu galā, visas vienlaicīgi sasniedz mērķi.