Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   be На дыскатэцы

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [сорак шэсць]

46 [sorak shests’]

На дыскатэцы

[Na dyskatetsy]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? Ці----ь-- -этае-м-сца? Ц- в----- г---- м----- Ц- в-л-н- г-т-е м-с-а- ---------------------- Ці вольна гэтае месца? 0
T-і----’-- --ta--mest-a? T-- v----- g---- m------ T-і v-l-n- g-t-e m-s-s-? ------------------------ Tsі vol’na getae mestsa?
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? Д-зво---е-мне п-ы-ес-----ба- з--ам-? Д-------- м-- п------- п---- з В---- Д-з-о-і-е м-е п-ы-е-ц- п-б-ч з В-м-? ------------------------------------ Дазволіце мне прысесці побач з Вамі? 0
Daz-ol---e -------s-s-s- --bach-- V---? D--------- m-- p-------- p----- z V---- D-z-o-і-s- m-e p-y-e-t-і p-b-c- z V-m-? --------------------------------------- Dazvolіtse mne prysestsі pobach z Vamі?
Labprāt. А-в-т-а. А------- А-в-т-а- -------- Ахвотна. 0
Akhvo--a. A-------- A-h-o-n-. --------- Akhvotna.
Kā Jums patīk mūzika? Ц---а--ба------а- --з---? Ц- п--------- В-- м------ Ц- п-д-б-е-ц- В-м м-з-к-? ------------------------- Ці падабаецца Вам музыка? 0
T-і-p-d--a-t------a------k-? T-- p----------- V-- m------ T-і p-d-b-e-s-s- V-m m-z-k-? ---------------------------- Tsі padabaetstsa Vam muzyka?
Nedaudz par skaļu. Д------г-ч-а--т-я. Д----- г---------- Д-в-л- г-ч-а-а-а-. ------------------ Даволі гучнаватая. 0
D---lі-g----av--ay-. D----- g------------ D-v-l- g-c-n-v-t-y-. -------------------- Davolі guchnavataya.
Bet grupa spēlē gluži labi. А---г-------ае-в-льмі---б--. А-- г--- і---- в----- д----- А-е г-р- і-р-е в-л-м- д-б-а- ---------------------------- Але гурт іграе вельмі добра. 0
A--------і-ra- --l’---d---a. A-- g--- і---- v----- d----- A-e g-r- і-r-e v-l-m- d-b-a- ---------------------------- Ale gurt іgrae vel’mі dobra.
Vai Jūs te esat bieži? Вы --- ча--- -ыва-ц-? В- т-- ч---- б------- В- т-т ч-с-а б-в-е-е- --------------------- Вы тут часта бываеце? 0
Vy -ut-c--sta b-v-et-e? V- t-- c----- b-------- V- t-t c-a-t- b-v-e-s-? ----------------------- Vy tut chasta byvaetse?
Nē, šī ir pirmā reize. Н-, ця--р-пе--ы-раз. Н-- ц---- п---- р--- Н-, ц-п-р п-р-ы р-з- -------------------- Не, цяпер першы раз. 0
Ne, tsyape---er-hy-raz. N-- t------ p----- r--- N-, t-y-p-r p-r-h- r-z- ----------------------- Ne, tsyaper pershy raz.
Es te nekad vēl neesmu bijusi. Я ту- ---э -ік-лі-не б-ў / ---бы-а. Я т-- я--- н----- н- б-- / н- б---- Я т-т я-ч- н-к-л- н- б-ў / н- б-л-. ----------------------------------- Я тут яшчэ ніколі не быў / не была. 0
Ya tut---s---e n----- ne---- - -- byla. Y- t-- y------ n----- n- b-- / n- b---- Y- t-t y-s-c-e n-k-l- n- b-u / n- b-l-. --------------------------------------- Ya tut yashche nіkolі ne byu / ne byla.
Vai Jūs dejojat? Вы-т-нц-е--? В- т-------- В- т-н-у-ц-? ------------ Вы танцуеце? 0
Vy tan-s--tse? V- t---------- V- t-n-s-e-s-? -------------- Vy tantsuetse?
Varbūt vēlāk. Мо-а-б-ц---п-зней. М--- б---- п------ М-ж- б-ц-, п-з-е-. ------------------ Можа быць, пазней. 0
Mozh- byt-’--p-zney. M---- b----- p------ M-z-a b-t-’- p-z-e-. -------------------- Mozha byts’, pazney.
Es neprotu tik labi dejot. Я--- в---мі-д-б---т---у-. Я н- в----- д---- т------ Я н- в-л-м- д-б-а т-н-у-. ------------------------- Я не вельмі добра танцую. 0
Y---- ve--mі--------------u. Y- n- v----- d---- t-------- Y- n- v-l-m- d-b-a t-n-s-y-. ---------------------------- Ya ne vel’mі dobra tantsuyu.
Tas ir pavisam vienkārši. Г-та--усім--р-с--. Г--- з---- п------ Г-т- з-с-м п-о-т-. ------------------ Гэта зусім проста. 0
Ge----u--m-pros--. G--- z---- p------ G-t- z-s-m p-o-t-. ------------------ Geta zusіm prosta.
Es Jums parādīšu. Я---- п---ж-. Я В-- п------ Я В-м п-к-ж-. ------------- Я Вам пакажу. 0
Y- V-m--aka---. Y- V-- p------- Y- V-m p-k-z-u- --------------- Ya Vam pakazhu.
Nē, labāk kādu citu reizi. Не,--------шым ----м. Н-- л--- і---- р----- Н-, л-п- і-ш-м р-з-м- --------------------- Не, лепш іншым разам. 0
Ne, lepsh і--hym--a-am. N-- l---- і----- r----- N-, l-p-h і-s-y- r-z-m- ----------------------- Ne, lepsh іnshym razam.
Vai Jūs kādu gaidāt? Вы ----с--і ча-ае--? В- к------- ч------- В- к-г-с-ц- ч-к-е-е- -------------------- Вы кагосьці чакаеце? 0
V--kag-s’t-і ---k----e? V- k-------- c--------- V- k-g-s-t-і c-a-a-t-e- ----------------------- Vy kagos’tsі chakaetse?
Jā, savu draugu. Так----йг--с---а. Т--- м---- с----- Т-к- м-й-о с-б-а- ----------------- Так, майго сябра. 0
T-k, ma--o s---r-. T--- m---- s------ T-k- m-y-o s-a-r-. ------------------ Tak, maygo syabra.
Tur jau viņš nāk! А-во-ь ён ід-е, ----у з--В--і. А в--- ё- і---- з---- з- В---- А в-с- ё- і-з-, з-а-у з- В-м-. ------------------------------ А вось ён ідзе, ззаду за Вамі. 0
A-vos- yo--іd----z-adu -a-Vam-. A v--- y-- і---- z---- z- V---- A v-s- y-n і-z-, z-a-u z- V-m-. ------------------------------- A vos’ yon іdze, zzadu za Vamі.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!