Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   fi Diskossa

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [neljäkymmentäkuusi]

Diskossa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? Onko-täm---a-k-- ---a-? O--- t--- p----- v----- O-k- t-m- p-i-k- v-p-a- ----------------------- Onko tämä paikka vapaa? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? V--nko i-t----eid-n--e------e? V----- i---- t----- s--------- V-i-k- i-t-a t-i-ä- s-u-a-n-e- ------------------------------ Voinko istua teidän seuraanne? 0
Labprāt. Mie-e---n-. M---------- M-e-e-l-n-. ----------- Mielelläni. 0
Kā Jums patīk mūzika? M-tä------te --s-iki---? M--- p------ m---------- M-t- p-d-t-e m-s-i-i-t-? ------------------------ Mitä pidätte musiikista? 0
Nedaudz par skaļu. Vä-ä- --------v-a. V---- l---- k----- V-h-n l-i-n k-v-a- ------------------ Vähän liian kovaa. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. M--ta ---di-s---ta- ih-n-h-v--. M---- b---- s------ i--- h----- M-t-a b-n-i s-i-t-a i-a- h-v-n- ------------------------------- Mutta bändi soittaa ihan hyvin. 0
Vai Jūs te esat bieži? O-etteko -s-in tä--l-? O------- u---- t------ O-e-t-k- u-e-n t-ä-l-? ---------------------- Oletteko usein täällä? 0
Nē, šī ir pirmā reize. E-- ---- -n-e----m---en-kert-. E-- t--- o- e---------- k----- E-, t-m- o- e-s-m-ä-n-n k-r-a- ------------------------------ En, tämä on ensimmäinen kerta. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. En ol- -l-ut -ää-----k-nä. E- o-- o---- t----- i----- E- o-e o-l-t t-ä-l- i-i-ä- -------------------------- En ole ollut täällä ikinä. 0
Vai Jūs dejojat? T-----tteko? T----------- T-n-s-t-e-o- ------------ Tanssitteko? 0
Varbūt vēlāk. Ehk- ----em-in. E--- m--------- E-k- m-ö-e-m-n- --------------- Ehkä myöhemmin. 0
Es neprotu tik labi dejot. En--s-- t-n-s-a--ii- --v-n. E- o--- t------ n--- h----- E- o-a- t-n-s-a n-i- h-v-n- --------------------------- En osaa tanssia niin hyvin. 0
Tas ir pavisam vienkārši. Se-on ---n--e--poa. S- o- i--- h------- S- o- i-a- h-l-p-a- ------------------- Se on ihan helppoa. 0
Es Jums parādīšu. N-y--n-te--le. N----- t------ N-y-ä- t-i-l-. -------------- Näytän teille. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. E---mie--u---n j--ku---o-ste. E-- m--------- j----- t------ E-, m-e-u-m-i- j-s-u- t-i-t-. ----------------------------- Ei, mieluummin joskus toiste. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? O--tatt-ko j-ta--ta? O--------- j-------- O-o-a-t-k- j-t-k-t-? -------------------- Odotatteko jotakuta? 0
Jā, savu draugu. Ky---,--o--a----v-än-. K----- p-------------- K-l-ä- p-i-a-s-ä-ä-n-. ---------------------- Kyllä, poikaystävääni. 0
Tur jau viņš nāk! Tuol-a -ä--tu-eekin! T----- h-- t-------- T-o-t- h-n t-l-e-i-! -------------------- Tuolta hän tuleekin! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!