Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   sk Na diskotéke

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [štyridsaťšesť]

Na diskotéke

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? J---o----i--t-------? J- t--- m----- v----- J- t-t- m-e-t- v-ľ-é- --------------------- Je toto miesto voľné? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? S---m s- k-V-- --d--ť? S---- s- k V-- s------ S-i-m s- k V-m s-d-ú-? ---------------------- Smiem si k Vám sadnúť? 0
Labprāt. I--e. I---- I-t-. ----- Iste. 0
Kā Jums patīk mūzika? Ako----Vám----- tá -u--a? A-- s- V-- p--- t- h----- A-o s- V-m p-č- t- h-d-a- ------------------------- Ako sa Vám páči tá hudba? 0
Nedaudz par skaļu. J- ---c-u -lasná. J- t----- h------ J- t-o-h- h-a-n-. ----------------- Je trochu hlasná. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. A-e -á --u--na-hr- celkom --br-. A-- t- s------ h-- c----- d----- A-e t- s-u-i-a h-á c-l-o- d-b-e- -------------------------------- Ale tá skupina hrá celkom dobre. 0
Vai Jūs te esat bieži? Cho---va-e-se- č----? C--------- s-- č----- C-o-i-v-t- s-m č-s-o- --------------------- Chodievate sem často? 0
Nē, šī ir pirmā reize. N-e, -o-o--- -rvý -a-. N--- t--- j- p--- r--- N-e- t-t- j- p-v- r-z- ---------------------- Nie, toto je prvý raz. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. Ešte---m -u------. E--- s-- t- n----- E-t- s-m t- n-b-l- ------------------ Ešte som tu nebol. 0
Vai Jūs dejojat? Z-------e---s-? Z---------- s-- Z-t-n-u-e-e s-? --------------- Zatancujete si? 0
Varbūt vēlāk. M---- ne--ô-. M---- n------ M-ž-o n-s-ô-. ------------- Možno neskôr. 0
Es neprotu tik labi dejot. Ne--e- --- -ob------c-v-ť. N----- t-- d---- t-------- N-v-e- t-k d-b-e t-n-o-a-. -------------------------- Neviem tak dobre tancovať. 0
Tas ir pavisam vienkārši. T- ---c-l-om j-----uc-é. T- j- c----- j---------- T- j- c-l-o- j-d-o-u-h-. ------------------------ To je celkom jednoduché. 0
Es Jums parādīšu. U--ž-m--á---o. U----- V-- t-- U-á-e- V-m t-. -------------- Ukážem Vám to. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. N-e,---dš-j-n-ek-d---no-edy. N--- r----- n------ i------- N-e- r-d-e- n-e-e-y i-o-e-y- ---------------------------- Nie, radšej niekedy inokedy. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? Čaká----- n-ekoh-? Č----- n- n------- Č-k-t- n- n-e-o-o- ------------------ Čakáte na niekoho? 0
Jā, savu draugu. Á--- -a----h---r-a--ľa. Á--- n- m---- p-------- Á-o- n- m-j-o p-i-t-ľ-. ----------------------- Áno, na môjho priateľa. 0
Tur jau viņš nāk! T-- v---- -ž pr----d--! T-- v---- u- p--------- T-m v-a-u u- p-i-h-d-a- ----------------------- Tam vzadu už prichádza! 0

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!