Sarunvārdnīca

lv Sports   »   es Deporte

49 [četrdesmit deviņi]

Sports

Sports

49 [cuarenta y nueve]

Deporte

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Vai tu nodarbojies ar sportu? ¿-ace- -ep-r--? ¿----- d------- ¿-a-e- d-p-r-e- --------------- ¿Haces deporte?
Jā, man ir nepieciešams izkustēties. S-- -ec--i-o ---a------ov--i--to. S-- n------- e---- e- m---------- S-, n-c-s-t- e-t-r e- m-v-m-e-t-. --------------------------------- Si, necesito estar en movimiento.
Es apmeklēju sporta biedrību. (Y------ a -n---ub d-p--t-v-. (--- v-- a u- c--- d--------- (-o- v-y a u- c-u- d-p-r-i-o- ----------------------------- (Yo) voy a un club deportivo.
Mēs spēlējam futbolu. (-osot-os --noso---s--j-g--------f-tbo-. (-------- / n-------- j------ a- f------ (-o-o-r-s / n-s-t-a-) j-g-m-s a- f-t-o-. ---------------------------------------- (Nosotros / nosotras) jugamos al fútbol.
Dažreiz mēs peldam. A--e-es-(n-so-ros -----o-r-s) -ada---. A v---- (-------- / n-------- n------- A v-c-s (-o-o-r-s / n-s-t-a-) n-d-m-s- -------------------------------------- A veces (nosotros / nosotras) nadamos.
Vai arī mēs braucam ar divriteni. O-montamo--------i---ta. O m------- e- b--------- O m-n-a-o- e- b-c-c-e-a- ------------------------ O montamos en bicicleta.
Mūsu pilsētā ir futbola stadions. H-- u- -st-di- d- ----ol-en n-estra c---ad. H-- u- e------ d- f----- e- n------ c------ H-y u- e-t-d-o d- f-t-o- e- n-e-t-a c-u-a-. ------------------------------------------- Hay un estadio de fútbol en nuestra ciudad.
Ir arī peldbaseins ar saunu. T--b-én-h-y-u-a-piscin----n s----. T------ h-- u-- p------ c-- s----- T-m-i-n h-y u-a p-s-i-a c-n s-u-a- ---------------------------------- También hay una piscina con sauna.
Un ir arī golfa laukums. Y--a- ----a-po-d- -o--. Y h-- u- c---- d- g---- Y h-y u- c-m-o d- g-l-. ----------------------- Y hay un campo de golf.
Ko rāda televīzijā? ¿--é hay en-l- ----v-s--n? ¿--- h-- e- l- t---------- ¿-u- h-y e- l- t-l-v-s-ó-? -------------------------- ¿Qué hay en la televisión?
Pašlaik rāda futbola spēli. E- --te -----to ------ p--t-------fútbol. E- e--- m------ h-- u- p------ d- f------ E- e-t- m-m-n-o h-y u- p-r-i-o d- f-t-o-. ----------------------------------------- En este momento hay un partido de fútbol.
Vācijas komanda spēlē pret Lielbritānijas komandu. El e----o alemá----t- ju-and- -on-ra -l--n---s. E- e----- a----- e--- j------ c----- e- i------ E- e-u-p- a-e-á- e-t- j-g-n-o c-n-r- e- i-g-é-. ----------------------------------------------- El equipo alemán está jugando contra el inglés.
Kas uzvar? ¿-ui-- --t- gana-d-? ¿----- e--- g------- ¿-u-é- e-t- g-n-n-o- -------------------- ¿Quién está ganando?
Man nav ne jausmas. N- te-go -- -d--. N- t---- n- i---- N- t-n-o n- i-e-. ----------------- No tengo ni idea.
Pašlaik ir neizšķirts. En---t---o--n-o e-t-- -mp-t--o-. E- e--- m------ e---- e--------- E- e-t- m-m-n-o e-t-n e-p-t-d-s- -------------------------------- En este momento están empatados.
Tiesnesis ir no Beļģijas. El--r---ro--s-d--Bé-gic-. E- á------ e- d- B------- E- á-b-t-o e- d- B-l-i-a- ------------------------- El árbitro es de Bélgica.
Tagad būs vienpadsmit metru sitiens. A-o-a---- -n pe--l-i. A---- h-- u- p------- A-o-a h-y u- p-n-l-i- --------------------- Ahora hay un penalti.
Vārti! Viens pret nulli! ¡-o---¡Un- a c-ro! ¡---- ¡--- a c---- ¡-o-! ¡-n- a c-r-! ------------------ ¡Gol! ¡Uno a cero!

Tikai spēcīgi vārdi izdzīvo!

Reti izmantotie vārdi izmirst biežāk nekā bieži lietotie. Tas, iespējams, ir dēļ evolūcijas likumiem. Kopīgi gēni laika gaitā mainās retāk. Tie, savā formā, ir stabilāki. Un, acīm redzot, tas pats attiecas uz vārdiem! Tika novērtēti angļu valodas darbības vārdi. Tajā jaunās formas tika salīdzinātas ar vecajām. Angļu valodā desmit visbiežāk izmantotie darbības vārdi ir neregulārie. Pārējie lielāko ties ir regulāri. Savukārt, Viduslaikos lielākā daļa darbības vārdu bija neregulārie. Tā reti izmantotie neregulārie darbības vārdi ieguva regulāra darbības vārda formu. 300 gadu laikā, angļu valodā regulārie darbības vārdi būs reti sastopami. Citi pētījumi uzrāda, ka valodas tiek izredzētas kā gēni. Pētnieki salīdzināja bieži sastopamus vārdus. Pētījumam viņi izvēlējās līdzīgus vārdus ar vienu un to pašu nozīmi. Piemēram, šādus vārdus: water, Wasser, vatten . Šiem vārdiem ir kopīga sakne, tādēļ tie ir līdzīgi viens otram. Šie vārdi ir būtiski, tāpēc valodā tos bieži izmanto. Tādā veidā tie saglabājuši savu formu līdz pat mūsdienām. Mazāk nozīmīgi vārdi mainās daudz biežāk. Drīzām tie tiek nomainīti ar cietiem vārdiem. Šādā veidā reti lietotie vārdi dažādās valodās atšķiras viens no otra. Paliek Paliek neskaidrs, kādēļ reti lietotie vārdi mainās. Tas ir iespējams, ka šie vārdi tiek nepareizi lietoti vai nav pareizi izrunāti. Tas ir dēļ tā, ka runātāji nav ar tiem pazīstami. Un, iespējams, ka būtiskajiem vārdiem ir nepieciešams vienmēr būt nemainīgiem. Jo tikai tad tie ir pareizi saprotami. Un vārdi ir domāti, lai tos saprastu…