Sarunvārdnīca

lv Sports   »   uk Спорт

49 [četrdesmit deviņi]

Sports

Sports

49 [сорок дев’ять]

49 [sorok devʺyatʹ]

Спорт

[Sport]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Vai tu nodarbojies ar sportu? Ти -а-маєшся-------м? Т- з-------- с------- Т- з-й-а-ш-я с-о-т-м- --------------------- Ти займаєшся спортом? 0
T--zay̆-a--s-s-a -----o-? T- z------------ s------- T- z-y-m-y-s-s-a s-o-t-m- ------------------------- Ty zay̆mayeshsya sportom?
Jā, man ir nepieciešams izkustēties. Т-к--- -о---ен-/-----н-- р-х-т--я. Т--- я п------ / п------ р-------- Т-к- я п-в-н-н / п-в-н-а р-х-т-с-. ---------------------------------- Так, я повинен / повинна рухатися. 0
T--, -a -o-yn-n-/ p-v--na r-k-a-ys--. T--- y- p------ / p------ r---------- T-k- y- p-v-n-n / p-v-n-a r-k-a-y-y-. ------------------------------------- Tak, ya povynen / povynna rukhatysya.
Es apmeklēju sporta biedrību. Я-ход-у-до---о-т-вн--о-кл---. Я х---- д- с---------- к----- Я х-д-у д- с-о-т-в-о-о к-у-у- ----------------------------- Я ходжу до спортивного клубу. 0
YA -hod-h--d--s-o-t-vno-- klubu. Y- k------ d- s---------- k----- Y- k-o-z-u d- s-o-t-v-o-o k-u-u- -------------------------------- YA khodzhu do sportyvnoho klubu.
Mēs spēlējam futbolu. Ми-----м-----у-б-л. М- г----- у ф------ М- г-а-м- у ф-т-о-. ------------------- Ми граємо у футбол. 0
My-hra--m--- futbol. M- h------ u f------ M- h-a-e-o u f-t-o-. -------------------- My hrayemo u futbol.
Dažreiz mēs peldam. І--д--ми -ла-ає-о. І---- м- п-------- І-о-і м- п-а-а-м-. ------------------ Іноді ми плаваємо. 0
Inodi ----l-------. I---- m- p--------- I-o-i m- p-a-a-e-o- ------------------- Inodi my plavayemo.
Vai arī mēs braucam ar divriteni. Аб--м- ----ємо-ь -а-в--осипеда-. А-- м- к-------- н- в----------- А-о м- к-т-є-о-ь н- в-л-с-п-д-х- -------------------------------- Або ми катаємось на велосипедах. 0
Abo m- kataye-osʹ -a ve--sy-e--k-. A-- m- k--------- n- v------------ A-o m- k-t-y-m-s- n- v-l-s-p-d-k-. ---------------------------------- Abo my katayemosʹ na velosypedakh.
Mūsu pilsētā ir futbola stadions. У----ому----т- є-ф-тб----ий----діо-. У н----- м---- є ф--------- с------- У н-ш-м- м-с-і є ф-т-о-ь-и- с-а-і-н- ------------------------------------ У нашому місті є футбольний стадіон. 0
U-n-shom--m--t---e---t-o--n----st-d---. U n------ m---- y- f---------- s------- U n-s-o-u m-s-i y- f-t-o-ʹ-y-̆ s-a-i-n- --------------------------------------- U nashomu misti ye futbolʹnyy̆ stadion.
Ir arī peldbaseins ar saunu. Є та-о---а-ей--і--а-н-. Є т---- б----- і с----- Є т-к-ж б-с-й- і с-у-а- ----------------------- Є також басейн і сауна. 0
YE -ak-z----sey̆n--------. Y- t----- b------ i s----- Y- t-k-z- b-s-y-n i s-u-a- -------------------------- YE takozh basey̆n i sauna.
Un ir arī golfa laukums. І-є м---е для-г--ьф-. І є м---- д-- г------ І є м-с-е д-я г-л-ф-. --------------------- І є місце для гольфу. 0
I--- --s-se ---a--olʹfu. I y- m----- d--- h------ I y- m-s-s- d-y- h-l-f-. ------------------------ I ye mistse dlya holʹfu.
Ko rāda televīzijā? Що йде--а телебаченні? Щ- й-- н- т----------- Щ- й-е н- т-л-б-ч-н-і- ---------------------- Що йде на телебаченні? 0
Shc-o y̆de--- t------hen-i? S---- y--- n- t------------ S-c-o y-d- n- t-l-b-c-e-n-? --------------------------- Shcho y̆de na telebachenni?
Pašlaik rāda futbola spēli. Са-- йд- фу--оль-ий---тч. С--- й-- ф--------- м---- С-м- й-е ф-т-о-ь-и- м-т-. ------------------------- Саме йде футбольний матч. 0
S--- --d---ut----n-y̆--at--. S--- y--- f---------- m----- S-m- y-d- f-t-o-ʹ-y-̆ m-t-h- ---------------------------- Same y̆de futbolʹnyy̆ match.
Vācijas komanda spēlē pret Lielbritānijas komandu. Ні--ць-а -о-а-д- грає ---ти---г--й-ь---. Н------- к------ г--- п---- а----------- Н-м-ц-к- к-м-н-а г-а- п-о-и а-г-і-с-к-ї- ---------------------------------------- Німецька команда грає проти англійської. 0
N---t-ʹ-- --m--d----a-- p--ty-an--i-̆---oï. N-------- k------ h---- p---- a------------- N-m-t-ʹ-a k-m-n-a h-a-e p-o-y a-h-i-̆-ʹ-o-̈- -------------------------------------------- Nimetsʹka komanda hraye proty anhliy̆sʹkoï.
Kas uzvar? Х-о ---рає? Х-- в------ Х-о в-г-а-? ----------- Хто виграє? 0
Kh-o-vyhra-e? K--- v------- K-t- v-h-a-e- ------------- Khto vyhraye?
Man nav ne jausmas. Я н- зн-ю. Я н- з---- Я н- з-а-. ---------- Я не знаю. 0
YA ---z-ayu. Y- n- z----- Y- n- z-a-u- ------------ YA ne znayu.
Pašlaik ir neizšķirts. Поки-щ- н-ч-я. П--- щ- н----- П-к- щ- н-ч-я- -------------- Поки що нічия. 0
Po---shcho ---hy-a. P--- s---- n------- P-k- s-c-o n-c-y-a- ------------------- Poky shcho nichyya.
Tiesnesis ir no Beļģijas. Ар--тр-з-Бельгі-. А----- з Б------- А-б-т- з Б-л-г-ї- ----------------- Арбітр з Бельгії. 0
Arbit----B--ʹh--̈. A----- z B-------- A-b-t- z B-l-h-i-. ------------------ Arbitr z Belʹhiï.
Tagad būs vienpadsmit metru sitiens. З---з бу----е-а--т-. З---- б--- п-------- З-р-з б-д- п-н-л-т-. -------------------- Зараз буде пенальті. 0
Zar-- -ud- penal---. Z---- b--- p-------- Z-r-z b-d- p-n-l-t-. -------------------- Zaraz bude penalʹti.
Vārti! Viens pret nulli! Гол! О-----н-л-! Г--- О---- н---- Г-л- О-и-: н-л-! ---------------- Гол! Один: нуль! 0
H--!-O-y-: nu--! H--- O---- n---- H-l- O-y-: n-l-! ---------------- Hol! Odyn: nulʹ!

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tikai spēcīgi vārdi izdzīvo!

Reti izmantotie vārdi izmirst biežāk nekā bieži lietotie. Tas, iespējams, ir dēļ evolūcijas likumiem. Kopīgi gēni laika gaitā mainās retāk. Tie, savā formā, ir stabilāki. Un, acīm redzot, tas pats attiecas uz vārdiem! Tika novērtēti angļu valodas darbības vārdi. Tajā jaunās formas tika salīdzinātas ar vecajām. Angļu valodā desmit visbiežāk izmantotie darbības vārdi ir neregulārie. Pārējie lielāko ties ir regulāri. Savukārt, Viduslaikos lielākā daļa darbības vārdu bija neregulārie. Tā reti izmantotie neregulārie darbības vārdi ieguva regulāra darbības vārda formu. 300 gadu laikā, angļu valodā regulārie darbības vārdi būs reti sastopami. Citi pētījumi uzrāda, ka valodas tiek izredzētas kā gēni. Pētnieki salīdzināja bieži sastopamus vārdus. Pētījumam viņi izvēlējās līdzīgus vārdus ar vienu un to pašu nozīmi. Piemēram, šādus vārdus: water, Wasser, vatten . Šiem vārdiem ir kopīga sakne, tādēļ tie ir līdzīgi viens otram. Šie vārdi ir būtiski, tāpēc valodā tos bieži izmanto. Tādā veidā tie saglabājuši savu formu līdz pat mūsdienām. Mazāk nozīmīgi vārdi mainās daudz biežāk. Drīzām tie tiek nomainīti ar cietiem vārdiem. Šādā veidā reti lietotie vārdi dažādās valodās atšķiras viens no otra. Paliek Paliek neskaidrs, kādēļ reti lietotie vārdi mainās. Tas ir iespējams, ka šie vārdi tiek nepareizi lietoti vai nav pareizi izrunāti. Tas ir dēļ tā, ka runātāji nav ar tiem pazīstami. Un, iespējams, ka būtiskajiem vārdiem ir nepieciešams vienmēr būt nemainīgiem. Jo tikai tad tie ir pareizi saprotami. Un vārdi ir domāti, lai tos saprastu…