Sarunvārdnīca

lv Izteikt vēlēšanos / vajadzību   »   et Asjaajamised

51 [piecdesmit viens]

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

51 [viiskümmend üks]

Asjaajamised

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Es gribu aiziet uz bibliotēku. Ma --ha--in---am-t---k-u. M- t------- r------------ M- t-h-k-i- r-a-a-u-o-k-. ------------------------- Ma tahaksin raamatukokku. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu. M- t-h--------a--t-----i. M- t------- r------------ M- t-h-k-i- r-a-a-u-o-d-. ------------------------- Ma tahaksin raamatupoodi. 0
Es gribu aiziet uz kiosku. M--t---k-i---i-ski. M- t------- k------ M- t-h-k-i- k-o-k-. ------------------- Ma tahaksin kioski. 0
Es gribu aizņemties grāmatu. M- t-h-ksi--raam---t l----t-da. M- t------- r------- l--------- M- t-h-k-i- r-a-a-u- l-e-u-a-a- ------------------------------- Ma tahaksin raamatut laenutada. 0
Es gribu nopirkt grāmatu. M- ta-aks-n -a-m-tut-o---. M- t------- r------- o---- M- t-h-k-i- r-a-a-u- o-t-. -------------------------- Ma tahaksin raamatut osta. 0
Es gribu nopirkt avīzi. M-------s-- --a--ht--o-ta. M- t------- a------- o---- M- t-h-k-i- a-a-e-t- o-t-. -------------------------- Ma tahaksin ajalehte osta. 0
Es gribu aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu grāmatu. Ma-ta-ak--n --amat--okku ---n-,--t ra--at-t -a-n---d-. M- t------- r----------- m----- e- r------- l--------- M- t-h-k-i- r-a-a-u-o-k- m-n-a- e- r-a-a-u- l-e-u-a-a- ------------------------------------------------------ Ma tahaksin raamatukokku minna, et raamatut laenutada. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatu. Ma t-ha-sin---a-at-pood- ------ -------a--- -sta. M- t------- r----------- m----- e- r------- o---- M- t-h-k-i- r-a-a-u-o-d- m-n-a- e- r-a-a-u- o-t-. ------------------------------------------------- Ma tahaksin raamatupoodi minna, et raamatut osta. 0
Es gribu aiziet uz kiosku, lai nopirktu avīzi. M- tah-ks-- -i-s-i min--- -t a-ale-t- o---. M- t------- k----- m----- e- a------- o---- M- t-h-k-i- k-o-k- m-n-a- e- a-a-e-t- o-t-. ------------------------------------------- Ma tahaksin kioski minna, et ajalehte osta. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu. Ma-------in-p-il-i---di. M- t------- p----------- M- t-h-k-i- p-i-l-p-o-i- ------------------------ Ma tahaksin prillipoodi. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu. M--tah-k-in k-up--ses-e. M- t------- k----------- M- t-h-k-i- k-u-l-s-s-e- ------------------------ Ma tahaksin kauplusesse. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu. Ma-t---ks---p-----ä-i-se. M- t------- p------------ M- t-h-k-i- p-g-r-ä-i-s-. ------------------------- Ma tahaksin pagariärisse. 0
Es gribu nopirkt brilles. Ma---ha-s-n p-i-le ----. M- t------- p----- o---- M- t-h-k-i- p-i-l- o-t-. ------------------------ Ma tahaksin prille osta. 0
Es gribu nopirkt augļus un dārzeņus. M--ta--k--n-p-u--l-u--a--öö--vilj- -sta. M- t------- p------- j- k--------- o---- M- t-h-k-i- p-u-i-j- j- k-ö-i-i-j- o-t-. ---------------------------------------- Ma tahaksin puuvilju ja köögivilju osta. 0
Es gribu nopirkt maizītes un maizi. M-----a--in s-i-kesi ja----b---s--. M- t------- s------- j- l---- o---- M- t-h-k-i- s-i-k-s- j- l-i-a o-t-. ----------------------------------- Ma tahaksin saiakesi ja leiba osta. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu, lai nopirktu brilles. Ma --ha--i---ri-l-poodi--i-n----t---i-le--sta. M- t------- p---------- m----- e- p----- o---- M- t-h-k-i- p-i-l-p-o-i m-n-a- e- p-i-l- o-t-. ---------------------------------------------- Ma tahaksin prillipoodi minna, et prille osta. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. Ma -ahaks-- --up-usesse -----, ---os-a -u--i--u j- k----v---u. M- t------- k---------- m----- e- o--- p------- j- k---------- M- t-h-k-i- k-u-l-s-s-e m-n-a- e- o-t- p-u-i-j- j- k-ö-i-i-j-. -------------------------------------------------------------- Ma tahaksin kauplusesse minna, et osta puuvilju ja köögivilju. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu, lai nopirktu maizītes un maizi. M- ---a---n-pag-ri--isse m-n-a------sta--a--k-si--- lei--. M- t------- p----------- m----- e- o--- s------- j- l----- M- t-h-k-i- p-g-r-ä-i-s- m-n-a- e- o-t- s-i-k-s- j- l-i-a- ---------------------------------------------------------- Ma tahaksin pagariärisse minna, et osta saiakesi ja leiba. 0

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.