Sarunvārdnīca

lv Izteikt vēlēšanos / vajadzību   »   fi Käydä asioilla

51 [piecdesmit viens]

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

51 [viisikymmentäyksi]

Käydä asioilla

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Es gribu aiziet uz bibliotēku. Ha-uan me--ä ----a--o--. H----- m---- k---------- H-l-a- m-n-ä k-r-a-t-o-. ------------------------ Haluan mennä kirjastoon. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu. H------m-n----irja--u---a-. H----- m---- k------------- H-l-a- m-n-ä k-r-a-a-p-a-n- --------------------------- Haluan mennä kirjakauppaan. 0
Es gribu aiziet uz kiosku. H--u-n-m-n-ä kioski-le. H----- m---- k--------- H-l-a- m-n-ä k-o-k-l-e- ----------------------- Haluan mennä kioskille. 0
Es gribu aizņemties grāmatu. H-luan-l--nata -i--a-. H----- l------ k------ H-l-a- l-i-a-a k-r-a-. ---------------------- Haluan lainata kirjan. 0
Es gribu nopirkt grāmatu. H--u-- -st-- -i--a-. H----- o---- k------ H-l-a- o-t-a k-r-a-. -------------------- Haluan ostaa kirjan. 0
Es gribu nopirkt avīzi. H-lu-n --t-- -e-d--. H----- o---- l------ H-l-a- o-t-a l-h-e-. -------------------- Haluan ostaa lehden. 0
Es gribu aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu grāmatu. H--ua-----nä ki----t-on--ai---ma-- k---a-. H----- m---- k--------- l--------- k------ H-l-a- m-n-ä k-r-a-t-o- l-i-a-m-a- k-r-a-. ------------------------------------------ Haluan mennä kirjastoon lainaamaan kirjan. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatu. H----- --n-- k-r--k--p---n-os-am--n ----a-. H----- m---- k------------ o------- k------ H-l-a- m-n-ä k-r-a-a-p-a-n o-t-m-a- k-r-a-. ------------------------------------------- Haluan mennä kirjakauppaan ostamaan kirjan. 0
Es gribu aiziet uz kiosku, lai nopirktu avīzi. Ha---n-------ki----l-- -s----a- le---n. H----- m---- k-------- o------- l------ H-l-a- m-n-ä k-o-k-l-e o-t-m-a- l-h-e-. --------------------------------------- Haluan mennä kioskille ostamaan lehden. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu. Ha-ua--mennä--p-i-o-le. H----- m---- o--------- H-l-a- m-n-ä o-t-k-l-e- ----------------------- Haluan mennä optikolle. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu. H--u-n-m-nnä s--e--a-ket-ii-. H----- m---- s--------------- H-l-a- m-n-ä s-p-r-a-k-t-i-n- ----------------------------- Haluan mennä supermarkettiin. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu. H-lu-n---n-ä-le-p-moon. H----- m---- l--------- H-l-a- m-n-ä l-i-o-o-n- ----------------------- Haluan mennä leipomoon. 0
Es gribu nopirkt brilles. H-l--n o-taa s-lm-l-si-. H----- o---- s---------- H-l-a- o-t-a s-l-ä-a-i-. ------------------------ Haluan ostaa silmälasit. 0
Es gribu nopirkt augļus un dārzeņus. Hal-an ---a--hede---- -a-vi-a-n-ks--. H----- o---- h------- j- v----------- H-l-a- o-t-a h-d-l-i- j- v-h-n-e-s-a- ------------------------------------- Haluan ostaa hedelmiä ja vihanneksia. 0
Es gribu nopirkt maizītes un maizi. H--u---o--aa--äm---ö--ä-ja----p-ä. H----- o---- s--------- j- l------ H-l-a- o-t-a s-m-y-ö-t- j- l-i-ä-. ---------------------------------- Haluan ostaa sämpylöitä ja leipää. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu, lai nopirktu brilles. H--------n---o----o--- osta--a--silm--as--. H----- m---- o-------- o------- s---------- H-l-a- m-n-ä o-t-k-l-e o-t-m-a- s-l-ä-a-i-. ------------------------------------------- Haluan mennä optikolle ostamaan silmälasit. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. Hal--- -e-nä s---r--r---tii- o-ta--a- h-del-iä--a v-hanneksi-. H----- m---- s-------------- o------- h------- j- v----------- H-l-a- m-n-ä s-p-r-a-k-t-i-n o-t-m-a- h-d-l-i- j- v-h-n-e-s-a- -------------------------------------------------------------- Haluan mennä supermarkettiin ostamaan hedelmiä ja vihanneksia. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu, lai nopirktu maizītes un maizi. H-luan -ennä-----om-on ---a--an säm----i-ä ---l-ip-ä. H----- m---- l-------- o------- s--------- j- l------ H-l-a- m-n-ä l-i-o-o-n o-t-m-a- s-m-y-ö-t- j- l-i-ä-. ----------------------------------------------------- Haluan mennä leipomoon ostamaan sämpylöitä ja leipää. 0

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.