Sarunvārdnīca

lv Izteikt vēlēšanos / vajadzību   »   fr Faire des courses

51 [piecdesmit viens]

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

51 [cinquante et un]

Faire des courses

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Es gribu aiziet uz bibliotēku. Je---ux---le--à la--i---othèqu-. J- v--- a---- à l- b------------ J- v-u- a-l-r à l- b-b-i-t-è-u-. -------------------------------- Je veux aller à la bibliothèque. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu. Je---ux---l---- la-li-r-i--e. J- v--- a---- à l- l--------- J- v-u- a-l-r à l- l-b-a-r-e- ----------------------------- Je veux aller à la librairie. 0
Es gribu aiziet uz kiosku. Je-ve-- ---er-a--k-osqu-. J- v--- a---- a- k------- J- v-u- a-l-r a- k-o-q-e- ------------------------- Je veux aller au kiosque. 0
Es gribu aizņemties grāmatu. J--v-u--em-r---er u--livre. J- v--- e-------- u- l----- J- v-u- e-p-u-t-r u- l-v-e- --------------------------- Je veux emprunter un livre. 0
Es gribu nopirkt grāmatu. J- --u- -c-et-r--n -i-re. J- v--- a------ u- l----- J- v-u- a-h-t-r u- l-v-e- ------------------------- Je veux acheter un livre. 0
Es gribu nopirkt avīzi. Je v-ux a--eter ---j---n--. J- v--- a------ u- j------- J- v-u- a-h-t-r u- j-u-n-l- --------------------------- Je veux acheter un journal. 0
Es gribu aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu grāmatu. J---eu- -ll-r-à--a-b-b-iothèq-- -ou- -m--unte-------v-e. J- v--- a---- à l- b----------- p--- e-------- u- l----- J- v-u- a-l-r à l- b-b-i-t-è-u- p-u- e-p-u-t-r u- l-v-e- -------------------------------------------------------- Je veux aller à la bibliothèque pour emprunter un livre. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatu. Je v--- --ler---l--l-b-ai-ie-po----c-e-e--un---v-e. J- v--- a---- à l- l-------- p--- a------ u- l----- J- v-u- a-l-r à l- l-b-a-r-e p-u- a-h-t-r u- l-v-e- --------------------------------------------------- Je veux aller à la librairie pour acheter un livre. 0
Es gribu aiziet uz kiosku, lai nopirktu avīzi. Je v--- a-ler----kios----pour--c-e--r--n j-ur-al. J- v--- a---- a- k------ p--- a------ u- j------- J- v-u- a-l-r a- k-o-q-e p-u- a-h-t-r u- j-u-n-l- ------------------------------------------------- Je veux aller au kiosque pour acheter un journal. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu. J----ux-a-le----ez l-opt--ie-. J- v--- a---- c--- l---------- J- v-u- a-l-r c-e- l-o-t-c-e-. ------------------------------ Je veux aller chez l’opticien. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu. Je ---- --ler-a--supe--a-ché. J- v--- a---- a- s----------- J- v-u- a-l-r a- s-p-r-a-c-é- ----------------------------- Je veux aller au supermarché. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu. J- --u- alle--ch-- ---b-ul--g-r. J- v--- a---- c--- l- b--------- J- v-u- a-l-r c-e- l- b-u-a-g-r- -------------------------------- Je veux aller chez le boulanger. 0
Es gribu nopirkt brilles. Je-ve---a--e--r --- --ire -e ----t---. J- v--- a------ u-- p---- d- l-------- J- v-u- a-h-t-r u-e p-i-e d- l-n-t-e-. -------------------------------------- Je veux acheter une paire de lunettes. 0
Es gribu nopirkt augļus un dārzeņus. Je ve-- ----t-r-d---f----s -t---s -----es. J- v--- a------ d-- f----- e- d-- l------- J- v-u- a-h-t-r d-s f-u-t- e- d-s l-g-m-s- ------------------------------------------ Je veux acheter des fruits et des légumes. 0
Es gribu nopirkt maizītes un maizi. Je v--x----ete- -e- p--i----a-ns et-d- -a-n. J- v--- a------ d-- p----- p---- e- d- p---- J- v-u- a-h-t-r d-s p-t-t- p-i-s e- d- p-i-. -------------------------------------------- Je veux acheter des petits pains et du pain. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu, lai nopirktu brilles. J---eux -ller--hez-l-op-i--e----ur--ch--er -ne -a-r--de --ne-tes. J- v--- a---- c--- l--------- p--- a------ u-- p---- d- l-------- J- v-u- a-l-r c-e- l-o-t-c-e- p-u- a-h-t-r u-e p-i-e d- l-n-t-e-. ----------------------------------------------------------------- Je veux aller chez l’opticien pour acheter une paire de lunettes. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. Je veu--a--er a-----e-marché-po-- --h-te- ----f-uit- e--des -égu--s. J- v--- a---- a- s---------- p--- a------ d-- f----- e- d-- l------- J- v-u- a-l-r a- s-p-r-a-c-é p-u- a-h-t-r d-s f-u-t- e- d-s l-g-m-s- -------------------------------------------------------------------- Je veux aller au supermarché pour acheter des fruits et des légumes. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu, lai nopirktu maizītes un maizi. J--ve-x al-----hez le bo-l--ger --u- a--ete-------et-t--p--ns e- d--pa-n. J- v--- a---- c--- l- b-------- p--- a------ d-- p----- p---- e- d- p---- J- v-u- a-l-r c-e- l- b-u-a-g-r p-u- a-h-t-r d-s p-t-t- p-i-s e- d- p-i-. ------------------------------------------------------------------------- Je veux aller chez le boulanger pour acheter des petits pains et du pain. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.