Sarunvārdnīca

Izteikt vēlēšanos / vajadzību   »   Vásárolni

51 [piecdesmit viens]

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

51 [ötvenegy]

+

Vásárolni

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Es gribu aiziet uz bibliotēku. Kö-------- a----- m----. Könyvtárba akarok menni. 0 +
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu. Kö----------- a----- m----. Könyvesboltba akarok menni. 0 +
Es gribu aiziet uz kiosku. Eg- ú------ b------ a----- m----. Egy újságos bódéhoz akarok menni. 0 +
     
Es gribu aizņemties grāmatu. Eg- k------ a----- k----------. Egy könyvet akarok kölcsönözni. 0 +
Es gribu nopirkt grāmatu. Eg- k------ a----- v--------. Egy könyvet akarok vásárolni. 0 +
Es gribu nopirkt avīzi. Eg- ú------ a----- v----. Egy újságot akarok venni. 0 +
     
Es gribu aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu grāmatu. A k--------- a----- m----- h--- e-- k------ k-----------. A könyvtárba akarok menni, hogy egy könyvet kölcsönözzek. 0 +
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatu. A k------------ a----- m----- h--- e-- k------ v---------. A könyvesboltba akarok menni, hogy egy könyvet vásároljak. 0 +
Es gribu aiziet uz kiosku, lai nopirktu avīzi. Az ú------ b------ a----- m----- h--- e-- ú------ v-----. Az újságos bódéhoz akarok menni, hogy egy újságot vegyek. 0 +
     
Es gribu aiziet uz optikas veikalu. Op-------- a----- m----. Optikushoz akarok menni. 0 +
Es gribu aiziet uz lielveikalu. Az á------- a----- m----. Az áruházba akarok menni. 0 +
Es gribu aiziet uz maiznīcu. A p------- a----- m----. A pékségbe akarok menni. 0 +
     
Es gribu nopirkt brilles. Eg- s--------- a----- v----. Egy szemüveget akarok venni. 0 +
Es gribu nopirkt augļus un dārzeņus. Gy-------- é- z-------- a----- v--------. Gyümölcsöt és zöldséget akarok vásárolni. 0 +
Es gribu nopirkt maizītes un maizi. Zs----- é- k------- a----- v--------. Zsemlét és kenyeret akarok vásárolni. 0 +
     
Es gribu aiziet uz optikas veikalu, lai nopirktu brilles. A o--------- a----- m----- h--- v----- e-- s---------. A optikushoz akarok menni, hogy vegyek egy szemüveget. 0 +
Es gribu aiziet uz lielveikalu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. Az á------- a----- m----- h--- g--------- é- z-------- v---------. Az áruházba akarok menni, hogy gyümölcsöt és zöldséget vásároljak. 0 +
Es gribu aiziet uz maiznīcu, lai nopirktu maizītes un maizi. A p------- a----- m----- h--- z------ é- k------- v---------. A pékségbe akarok menni, hogy zsemlét és kenyeret vásároljak. 0 +
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.