Sarunvārdnīca

lv Veikalā   »   fi Tavaratalossa

52 [piecdesmit divi]

Veikalā

Veikalā

52 [viisikymmentäkaksi]

Tavaratalossa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Vai aiziesim uz tirdzniecības namu? Me------- t-----------? Mennäänkö tavarataloon? 0
Man jāiepērkas. Mi--- t----- t---- o-------. Minun täytyy tehdä ostoksia. 0
Es gribu veikt lielus pirkumus. Ha---- o---- p-----. Haluan ostaa paljon. 0
Kur ir kancelejas preces? Mi--- o--- t-----------------? Missä ovat toimistotarvikkeet? 0
Man vajag aploksnes un vēstuļu papīru. Ta------- k---------- j- k-----------. Tarvitsen kirjekuoria ja kirjepaperia. 0
Man vajag pildspalvas un flomasterus. Ta------- k-------------- j- t------. Tarvitsen kuulakärkikyniä ja tusseja. 0
Kur ir mēbeles? Mi--- h--------- o---? Missä huonekalut ovat? 0
Man vajag skapi un kumodi. Ta------- k----- j- l----------. Tarvitsen kaapin ja laatikoston. 0
Man vajag rakstāmgaldu un plauktu. Ta------- k-------------- j- h-----. Tarvitsen kirjoituspöydän ja hyllyn. 0
Kur ir rotaļlietas? Mi--- l---- o---? Missä lelut ovat? 0
Man vajag lelli un rotaļu lācīti. Ta------- n---- j- n-----. Tarvitsen nuken ja nallen. 0
Man vajag futbolbumbu un šahu. Ta------- j---------- j- š---------. Tarvitsen jalkapallon ja šakkipelin. 0
Kur ir darba rīki? Mi--- t------- o---? Missä työkalut ovat? 0
Man vajag āmuru un stangas. Ta------- v------ j- p-----. Tarvitsen vasaran ja pihdit. 0
Man vajag urbi un skrūvgriezi. Ta------- p---- j- r-------------. Tarvitsen poran ja ruuvimeisselin. 0
Kur ir rotaslietas? Mi--- k---- o---? Missä korut ovat? 0
Man vajag ķēdīti un rokassprādzi. Ta------- k---------- j- r---------. Tarvitsen kaulaketjun ja rannekorun. 0
Man vajag gredzenu un auskarus. Ta------- s-------- j- k---------. Tarvitsen sormuksen ja korvakorut. 0

Sievietes valodniecībā ir vairāk apdāvinātas nekā vīrieši!

Sievietes ir tikpat inteliģentas kā vīrieši. Vidēji, abiem ir vienāds intelekta koeficents. Lai gan dzimumu kompetence atšķiras. Piemēram, vīsieši domā trīs dimensijās labāk. Viņi arī labāk atrisina matemātiskos problēmas. Sievietēm, no otras puses, ir labāka atmiņa. Un viņas labāk apgūst valodas. Sievietes pieļauj mazāk pareizraksību un gramatisko kļūdu. Viņām ir arī plašāks vārdu krājums un viņas lasa tekošāk. Un tādēļ, viņas iegūst labākus rezultātus valodu pārbaudījumos. Iemeslas, kādēļ sievietēm labāk padodas valodas, rodams smadzenēs. Vīriešu un sieviešu smadzenes ir atšķirīgi izveidotas. Kreisā smadzeņu puslode atbild par valodām. Šis rajons atbild par valodnieciskajiem procesiem. Neskatoties uz to, sievietes izmanto abas smadzeņu puslodes, apstrādājot valodu. Bez tam, abas smadzeņu puslodes spēj labāk apmainīties ar idejām. Sieviešu smadzenes ir aktīvākas valodas apstrādē. Un sievietes var apstrādāt valodu efektīvāk. Kā smadzenes atšķiras, vēl nav zināms. Daži zinātnieki uzskata, ka tie ir bioloģiski iemesli. Sieviešu un vīriešu gēni ietekmē smadzeņu attīstību. Sievietes un vīrieši ir tādi, kādi tie ir, hormonu dēļ. Citi saka, ka to ietekmē audzināšana vai attīstība. Jo ar meitenēm vairāk runā, un tām vairāk lasa priekšā. Zēni, savukārt, vairāk saņem tehniskas rotaļlietas. Tad ir iespējams, ka mūsu smadzenes veido apkārtējā vide. Kaut gan, noteiktas atšķirības pastāv visā pasaulē. Un bērnus katrā kultūrā audzina atšķirīgi…