Sarunvārdnīca

lv Veikalā   »   nl In het winkelcentrum

52 [piecdesmit divi]

Veikalā

Veikalā

52 [tweeënvijftig]

In het winkelcentrum

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Vai aiziesim uz tirdzniecības namu? Zu---- w- n--- e-- w------------ g---? Zullen we naar een winkelcentrum gaan? 0
Man jāiepērkas. Ik m--- g--- w-------. Ik moet gaan winkelen. 0
Es gribu veikt lielus pirkumus. Ik w-- v--- i------. Ik wil veel inkopen. 0
Kur ir kancelejas preces? Wa-- z--- d- k---------------? Waar zijn de kantoorartikelen? 0
Man vajag aploksnes un vēstuļu papīru. Ik h-- e--------- e- b---------- n----. Ik heb enveloppen en briefpapier nodig. 0
Man vajag pildspalvas un flomasterus. Ik h-- p----- e- v---------- n----. Ik heb pennen en viltstiften nodig. 0
Kur ir mēbeles? Wa-- z--- d- m------? Waar zijn de meubels? 0
Man vajag skapi un kumodi. Ik h-- e-- k--- e- e-- c------ n----. Ik heb een kast en een commode nodig. 0
Man vajag rakstāmgaldu un plauktu. Ik h-- e-- b----- e- e-- p---- n----. Ik heb een bureau en een plank nodig. 0
Kur ir rotaļlietas? Wa-- i- h-- s--------? Waar is het speelgoed? 0
Man vajag lelli un rotaļu lācīti. Ik h-- e-- p-- e- e-- t-------- n----. Ik heb een pop en een teddybeer nodig. 0
Man vajag futbolbumbu un šahu. Ik h-- e-- v------ e- e-- s--------- n----. Ik heb een voetbal en een schaakspel nodig. 0
Kur ir darba rīki? Wa-- i- h-- g----------? Waar is het gereedschap? 0
Man vajag āmuru un stangas. Ik h-- e-- h---- e- e-- t--- n----. Ik heb een hamer en een tang nodig. 0
Man vajag urbi un skrūvgriezi. Ik h-- e-- b---------- e- e-- s--------------- n----. Ik heb een boormachine en een schroevendraaier nodig. 0
Kur ir rotaslietas? Wa-- i- d- j----------------? Waar is de juweliersafdeling? 0
Man vajag ķēdīti un rokassprādzi. Ik h-- e-- h---------- e- e-- a------ n----. Ik heb een halsketting en een armband nodig. 0
Man vajag gredzenu un auskarus. Ik h-- e-- r--- e- o-------- n----. Ik heb een ring en oorbellen nodig. 0

Sievietes valodniecībā ir vairāk apdāvinātas nekā vīrieši!

Sievietes ir tikpat inteliģentas kā vīrieši. Vidēji, abiem ir vienāds intelekta koeficents. Lai gan dzimumu kompetence atšķiras. Piemēram, vīsieši domā trīs dimensijās labāk. Viņi arī labāk atrisina matemātiskos problēmas. Sievietēm, no otras puses, ir labāka atmiņa. Un viņas labāk apgūst valodas. Sievietes pieļauj mazāk pareizraksību un gramatisko kļūdu. Viņām ir arī plašāks vārdu krājums un viņas lasa tekošāk. Un tādēļ, viņas iegūst labākus rezultātus valodu pārbaudījumos. Iemeslas, kādēļ sievietēm labāk padodas valodas, rodams smadzenēs. Vīriešu un sieviešu smadzenes ir atšķirīgi izveidotas. Kreisā smadzeņu puslode atbild par valodām. Šis rajons atbild par valodnieciskajiem procesiem. Neskatoties uz to, sievietes izmanto abas smadzeņu puslodes, apstrādājot valodu. Bez tam, abas smadzeņu puslodes spēj labāk apmainīties ar idejām. Sieviešu smadzenes ir aktīvākas valodas apstrādē. Un sievietes var apstrādāt valodu efektīvāk. Kā smadzenes atšķiras, vēl nav zināms. Daži zinātnieki uzskata, ka tie ir bioloģiski iemesli. Sieviešu un vīriešu gēni ietekmē smadzeņu attīstību. Sievietes un vīrieši ir tādi, kādi tie ir, hormonu dēļ. Citi saka, ka to ietekmē audzināšana vai attīstība. Jo ar meitenēm vairāk runā, un tām vairāk lasa priekšā. Zēni, savukārt, vairāk saņem tehniskas rotaļlietas. Tad ir iespējams, ka mūsu smadzenes veido apkārtējā vide. Kaut gan, noteiktas atšķirības pastāv visā pasaulē. Un bērnus katrā kultūrā audzina atšķirīgi…