Sarunvārdnīca

lv Iepirkšanās   »   da Købe ind

54 [piecdesmit četri]

Iepirkšanās

Iepirkšanās

54 [fireoghalvtreds]

Købe ind

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos nopirkt dāvanu. J-- --l g--n- køb---n-g--e. J-- v-- g---- k--- e- g---- J-g v-l g-r-e k-b- e- g-v-. --------------------------- Jeg vil gerne købe en gave. 0
Bet neko pārāk dārgu. Men--kk- n-get -l- --r--y--. M-- i--- n---- a-- f-- d---- M-n i-k- n-g-t a-t f-r d-r-. ---------------------------- Men ikke noget alt for dyrt. 0
Varbūt rokassomiņu? M--k---n h---t-s--? M---- e- h--------- M-s-e e- h-n-t-s-e- ------------------- Måske en håndtaske? 0
Kādā krāsā? H----e- --rv- sk-- d-n--ær-? H------ f---- s--- d-- v---- H-i-k-n f-r-e s-a- d-n v-r-? ---------------------------- Hvilken farve skal den være? 0
Melnu, brūnu vai baltu? S-r---b-u----l-r--v--? S---- b--- e---- h---- S-r-, b-u- e-l-r h-i-? ---------------------- Sort, brun eller hvid? 0
Lielu vai mazu? En-st-r -l-e- e- lille? E- s--- e---- e- l----- E- s-o- e-l-r e- l-l-e- ----------------------- En stor eller en lille? 0
Vai es varētu apskatīt šo? Må j---s- -- --- -er? M- j-- s- p- d-- d--- M- j-g s- p- d-n d-r- --------------------- Må jeg se på den der? 0
Vai tā ir no ādas? E- d-n-af-ski-d? E- d-- a- s----- E- d-n a- s-i-d- ---------------- Er den af skind? 0
Vai tā ir no mākslīgās ādas? El-er-er-de---f k-ns-s-of? E---- e- d-- a- k--------- E-l-r e- d-n a- k-n-t-t-f- -------------------------- Eller er den af kunststof? 0
No ādas, protams. A- -æ-er--at--l--v--. A- l---- n----------- A- l-d-r n-t-r-i-v-s- --------------------- Af læder naturligvis. 0
Tā ir īpaši laba kvalitāte. D---e- -n-s-r--- --d-kv------. D-- e- e- s----- g-- k-------- D-t e- e- s-r-i- g-d k-a-i-e-. ------------------------------ Det er en særlig god kvalitet. 0
Un rokassomiņa ir tiešām lēta. Og h-n-ta-k-n-er--ir--l----eg-- ----ig. O- h--------- e- v------- m---- b------ O- h-n-t-s-e- e- v-r-e-i- m-g-t b-l-i-. --------------------------------------- Og håndtasken er virkelig meget billig. 0
Tā man patīk. Je- ka----dt----e ---. J-- k-- g--- l--- d--- J-g k-n g-d- l-d- d-n- ---------------------- Jeg kan godt lide den. 0
To es ņemšu. Den --g-r---g. D-- t---- j--- D-n t-g-r j-g- -------------- Den tager jeg. 0
Vai es to varēšu arī apmainīt? K-n -en-ev-n-u--t---tte-? K-- d-- e-------- b------ K-n d-n e-e-t-e-t b-t-e-? ------------------------- Kan den eventuelt byttes? 0
Pats par sevi saprotams. S-l----g--i-. S------------ S-l-f-l-e-i-. ------------- Selvfølgelig. 0
Mēs to iesaiņosim kā dāvanu. V----kke- ----i-d-som--a--. V- p----- d-- i-- s-- g---- V- p-k-e- d-n i-d s-m g-v-. --------------------------- Vi pakker den ind som gave. 0
Tur pāri tajā pusē ir kase. K---en e- -er----. K----- e- d------- K-s-e- e- d-r-v-e- ------------------ Kassen er derovre. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kurš saprot kuru?

Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility . Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…