Sarunvārdnīca

lv Iepirkšanās   »   es Ir de compras

54 [piecdesmit četri]

Iepirkšanās

Iepirkšanās

54 [cincuenta y cuatro]

Ir de compras

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos nopirkt dāvanu. Q-e-r-a c---rar -n-r-gal-. Q------ c------ u- r------ Q-e-r-a c-m-r-r u- r-g-l-. -------------------------- Querría comprar un regalo.
Bet neko pārāk dārgu. P--- n--- -e-as-ado ---o. P--- n--- d-------- c---- P-r- n-d- d-m-s-a-o c-r-. ------------------------- Pero nada demasiado caro.
Varbūt rokassomiņu? ¿U- --l--,-t-l vez? ¿-- b----- t-- v--- ¿-n b-l-o- t-l v-z- ------------------- ¿Un bolso, tal vez?
Kādā krāsā? ¿-e---é c---r----q--e-e? ¿-- q-- c---- l- q------ ¿-e q-é c-l-r l- q-i-r-? ------------------------ ¿De qué color lo quiere?
Melnu, brūnu vai baltu? ¿-egro----r-ó--- bl-nc-? ¿------ m----- o b------ ¿-e-r-, m-r-ó- o b-a-c-? ------------------------ ¿Negro, marrón o blanco?
Lielu vai mazu? ¿-r---e-o -e-u-ñ-? ¿------ o p------- ¿-r-n-e o p-q-e-o- ------------------ ¿Grande o pequeño?
Vai es varētu apskatīt šo? ¿--e-o ver---t--? ¿----- v-- é----- ¿-u-d- v-r é-t-s- ----------------- ¿Puedo ver éstos?
Vai tā ir no ādas? ¿-- d- p-el? ¿-- d- p---- ¿-s d- p-e-? ------------ ¿Es de piel?
Vai tā ir no mākslīgās ādas? ¿---e---á-ti--? ¿- d- p-------- ¿- d- p-á-t-c-? --------------- ¿O de plástico?
No ādas, protams. De-p---, n-t-ral-e--e. D- p---- n------------ D- p-e-, n-t-r-l-e-t-. ---------------------- De piel, naturalmente.
Tā ir īpaši laba kvalitāte. Es----mu--b--n- ----d--. E- d- m-- b---- c------- E- d- m-y b-e-a c-l-d-d- ------------------------ Es de muy buena calidad.
Un rokassomiņa ir tiešām lēta. Y-el bo-so -s-- -ea-ment- mu-----n-d- ---c-o. Y e- b---- e--- r-------- m-- b--- d- p------ Y e- b-l-o e-t- r-a-m-n-e m-y b-e- d- p-e-i-. --------------------------------------------- Y el bolso está realmente muy bien de precio.
Tā man patīk. Me--ust-. M- g----- M- g-s-a- --------- Me gusta.
To es ņemšu. Me--- -----. M- l- q----- M- l- q-e-o- ------------ Me lo quedo.
Vai es to varēšu arī apmainīt? ¿Lo-pu-d- ca----r- d--o--l--a--? ¿-- p---- c------- d--- e- c---- ¿-o p-e-o c-m-i-r- d-d- e- c-s-? -------------------------------- ¿Lo puedo cambiar, dado el caso?
Pats par sevi saprotams. N-tura-men-e. N------------ N-t-r-l-e-t-. ------------- Naturalmente.
Mēs to iesaiņosim kā dāvanu. S--lo env----m-s --mo-re--l-. S- l- e--------- c--- r------ S- l- e-v-l-e-o- c-m- r-g-l-. ----------------------------- Se lo envolvemos como regalo.
Tur pāri tajā pusē ir kase. L--caja --tá----. L- c--- e--- a--- L- c-j- e-t- a-í- ----------------- La caja está ahí.

Kurš saprot kuru?

Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility . Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…