Sarunvārdnīca

lv Iepirkšanās   »   eo Aĉetumi

54 [piecdesmit četri]

Iepirkšanās

Iepirkšanās

54 [kvindek kvar]

Aĉetumi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Es vēlos nopirkt dāvanu. M---a--s------ do-a---. M- ŝ---- a---- d------- M- ŝ-t-s a-e-i d-n-c-n- ----------------------- Mi ŝatus aĉeti donacon. 0
Bet neko pārāk dārgu. Sed ne tr-m-lt--ost-n. S-- n- t-------------- S-d n- t-o-u-t-k-s-a-. ---------------------- Sed ne tromultekostan. 0
Varbūt rokassomiņu? Ĉu ---e -a-sakon? Ĉ- e--- m-------- Ĉ- e-l- m-n-a-o-? ----------------- Ĉu eble mansakon? 0
Kādā krāsā? Ki--olo--n-vi--a-us? K--------- v- ŝ----- K-u-o-o-a- v- ŝ-t-s- -------------------- Kiukoloran vi ŝatus? 0
Melnu, brūnu vai baltu? Ĉ- nigran, br--an--ŭ b--nk-n? Ĉ- n------ b----- a- b------- Ĉ- n-g-a-, b-u-a- a- b-a-k-n- ----------------------------- Ĉu nigran, brunan aŭ blankan? 0
Lielu vai mazu? Ĉ- gr----n -- -a--randan? Ĉ- g------ a- m---------- Ĉ- g-a-d-n a- m-l-r-n-a-? ------------------------- Ĉu grandan aŭ malgrandan? 0
Vai es varētu apskatīt šo? Ĉu -i---jt---v-di ĉ-----n,--i----as? Ĉ- m- r----- v--- ĉ------- m- p----- Ĉ- m- r-j-a- v-d- ĉ---i-n- m- p-t-s- ------------------------------------ Ĉu mi rajtas vidi ĉi-tiun, mi petas? 0
Vai tā ir no ādas? Ĉ- ---e---s -- -e--? Ĉ- ĝ- e---- e- l---- Ĉ- ĝ- e-t-s e- l-d-? -------------------- Ĉu ĝi estas el ledo? 0
Vai tā ir no mākslīgās ādas? A- ĉ- -l ----t-? A- ĉ- e- p------ A- ĉ- e- p-a-t-? ---------------- Aŭ ĉu el plasto? 0
No ādas, protams. El-l-do---om----e---. E- l---- k----------- E- l-d-, k-m-r-n-b-e- --------------------- El ledo, kompreneble. 0
Tā ir īpaši laba kvalitāte. T---es-as-apart--b--- kv---to. T-- e---- a----- b--- k------- T-o e-t-s a-a-t- b-n- k-a-i-o- ------------------------------ Tio estas aparte bona kvalito. 0
Un rokassomiņa ir tiešām lēta. K-j----s-k- ---- ha-a--f---r------zon. K-- l- s--- v--- h---- f------ p------ K-j l- s-k- v-r- h-v-s f-v-r-n p-e-o-. -------------------------------------- Kaj la sako vere havas favoran prezon. 0
Tā man patīk. Ĝi -l-ĉ-- a---i. Ĝ- p----- a- m-- Ĝ- p-a-a- a- m-. ---------------- Ĝi plaĉas al mi. 0
To es ņemšu. Mi-ĝ-n--ren-s. M- ĝ-- p------ M- ĝ-n p-e-a-. -------------- Mi ĝin prenas. 0
Vai es to varēšu arī apmainīt? Ĉ--mi -ov-- -vent-------t-rŝ-n-i-ĝi-? Ĉ- m- p---- e-------- i--------- ĝ--- Ĉ- m- p-v-s e-e-t-a-e i-t-r-a-ĝ- ĝ-n- ------------------------------------- Ĉu mi povas eventuale interŝanĝi ĝin? 0
Pats par sevi saprotams. K-mpr----le. K----------- K-m-r-n-b-e- ------------ Kompreneble. 0
Mēs to iesaiņosim kā dāvanu. Ni --p--a----- -ie- don-c--. N- e------ ĝ-- k--- d------- N- e-p-k-s ĝ-n k-e- d-n-c-n- ---------------------------- Ni enpakas ĝin kiel donacon. 0
Tur pāri tajā pusē ir kase. T---tr--se ----s la---se-o. T-- t----- e---- l- k------ T-e t-a-s- e-t-s l- k-s-j-. --------------------------- Tie transe estas la kasejo. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kurš saprot kuru?

Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility . Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…