Sarunvārdnīca

lv Iepirkšanās   »   et Sisseostud

54 [piecdesmit četri]

Iepirkšanās

Iepirkšanās

54 [viiskümmend neli]

Sisseostud

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos nopirkt dāvanu. Ma s------ k---- o---. Ma sooviks kinki osta. 0
Bet neko pārāk dārgu. Ku-- m------ m-- p----- l----- k-----. Kuid midagi, mis poleks liialt kallis. 0
Varbūt rokassomiņu? Võ------- k------? Võib-olla käekott? 0
Kādā krāsā? Mi----- v---- t- s------? Millist värvi te soovite? 0
Melnu, brūnu vai baltu? Mu---- p----- v-- v-----? Musta, pruuni või valget? 0
Lielu vai mazu? Su--- v-- v------? Suurt või väikest? 0
Vai es varētu apskatīt šo? To--- m- s--- k---- v------? Tohin ma seda korra vaadata? 0
Vai tā ir no ādas? Ka- s-- o- n-----? Kas see on nahast? 0
Vai tā ir no mākslīgās ādas? Võ- o- t- k---------------? Või on ta kunstmaterjalist? 0
No ādas, protams. Na---- l----------. Nahast loomulikult. 0
Tā ir īpaši laba kvalitāte. Se- o- ä-------- k----------. See on äärmiselt kvaliteetne. 0
Un rokassomiņa ir tiešām lēta. Ja k------ o- t----- s--- h---- v----. Ja käekott on tõesti seda hinda väärt. 0
Tā man patīk. Se- m------ m----. See meeldib mulle. 0
To es ņemšu. Ma v---- s----. Ma võtan selle. 0
Vai es to varēšu arī apmainīt? Ka- m- s--- s--- h----- ü---- v-------? Kas ma saan seda hiljem ümber vahetada? 0
Pats par sevi saprotams. Lo---------. Loomulikult. 0
Mēs to iesaiņosim kā dāvanu. Me p----- t- k------ ä--. Me pakime ta kingina ära. 0
Tur pāri tajā pusē ir kase. Ka--- o- s-------. Kassa on sealpool. 0

Kurš saprot kuru?

Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility . Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…