Sarunvārdnīca

lv Iepirkšanās   »   uk Покупки

54 [piecdesmit četri]

Iepirkšanās

Iepirkšanās

54 [п’ятдесят чотири]

54 [pʺyatdesyat chotyry]

Покупки

[Pokupky]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos nopirkt dāvanu. Я --ті- -и-/ -о--л- --ку---и--од-рун--. Я х---- б- / х----- б к----- п--------- Я х-т-в б- / х-т-л- б к-п-т- п-д-р-н-к- --------------------------------------- Я хотів би / хотіла б купити подарунок. 0
Y--kh---v--y-/-k--t----b k-p-t--po-aru---. Y- k----- b- / k------ b k----- p--------- Y- k-o-i- b- / k-o-i-a b k-p-t- p-d-r-n-k- ------------------------------------------ YA khotiv by / khotila b kupyty podarunok.
Bet neko pārāk dārgu. Ал- н- -уже --р--и-. А-- н- д--- д------- А-е н- д-ж- д-р-г-й- -------------------- Але не дуже дорогий. 0
A-e-ne-----e ---o-y--. A-- n- d---- d-------- A-e n- d-z-e d-r-h-y-. ---------------------- Ale ne duzhe dorohyy̆.
Varbūt rokassomiņu? М-жл--- с----? М------ с----- М-ж-и-о с-м-у- -------------- Можливо сумку? 0
M-zh--v- -u-ku? M------- s----- M-z-l-v- s-m-u- --------------- Mozhlyvo sumku?
Kādā krāsā? Яко-о -о-ь--- Ви-б--отіли? Я---- к------ В- б х------ Я-о-о к-л-о-у В- б х-т-л-? -------------------------- Якого кольору Ви б хотіли? 0
Ya-oho--o-ʹo-- -y-- -ho--l-? Y----- k------ V- b k------- Y-k-h- k-l-o-u V- b k-o-i-y- ---------------------------- Yakoho kolʹoru Vy b khotily?
Melnu, brūnu vai baltu? Чо---г-,-корич-е-ого--- -іло-о? Ч------- к---------- ч- б------ Ч-р-о-о- к-р-ч-е-о-о ч- б-л-г-? ------------------------------- Чорного, коричневого чи білого? 0
C---n---,-k----h---oho --- b-lo--? C-------- k----------- c-- b------ C-o-n-h-, k-r-c-n-v-h- c-y b-l-h-? ---------------------------------- Chornoho, korychnevoho chy biloho?
Lielu vai mazu? Велику ---малень-у? В----- ч- м-------- В-л-к- ч- м-л-н-к-? ------------------- Велику чи маленьку? 0
Ve-yk- --- m-l-----? V----- c-- m-------- V-l-k- c-y m-l-n-k-? -------------------- Velyku chy malenʹku?
Vai es varētu apskatīt šo? Ч----жу-я--- ц- -л---ти? Ч- м--- я н- ц- г------- Ч- м-ж- я н- ц- г-я-у-и- ------------------------ Чи можу я на цю глянути? 0
Chy m-z----a -a--s-- --ya--t-? C-- m---- y- n- t--- h-------- C-y m-z-u y- n- t-y- h-y-n-t-? ------------------------------ Chy mozhu ya na tsyu hlyanuty?
Vai tā ir no ādas? Вон--ш--рян-? В--- ш------- В-н- ш-і-я-а- ------------- Вона шкіряна? 0
Von--s--i-yan-? V--- s--------- V-n- s-k-r-a-a- --------------- Vona shkiryana?
Vai tā ir no mākslīgās ādas? Чи ----------у-но-- ---е---л-? Ч- в--- з- ш------- м--------- Ч- в-н- з- ш-у-н-г- м-т-р-а-у- ------------------------------ Чи вона зі штучного матеріалу? 0
C-- vona -i-s-t-ch-oh- ---e--a--? C-- v--- z- s--------- m--------- C-y v-n- z- s-t-c-n-h- m-t-r-a-u- --------------------------------- Chy vona zi shtuchnoho materialu?
No ādas, protams. З- шк-р-,-зв-ч-йно. З- ш----- з-------- З- ш-і-и- з-и-а-н-. ------------------- Зі шкіри, звичайно. 0
Z- ----ry---v-c-ay̆-o. Z- s------ z---------- Z- s-k-r-, z-y-h-y-n-. ---------------------- Zi shkiry, zvychay̆no.
Tā ir īpaši laba kvalitāte. Це д--- х--о-----і-ть. Ц- д--- х----- я------ Ц- д-ж- х-р-ш- я-і-т-. ---------------------- Це дуже хороша якість. 0
T-e d---e ----osh- y-kis-ʹ. T-- d---- k------- y------- T-e d-z-e k-o-o-h- y-k-s-ʹ- --------------------------- Tse duzhe khorosha yakistʹ.
Un rokassomiņa ir tiešām lēta. І --м-----йсно----сім--- до-ога. І с---- д----- з----- н- д------ І с-м-а д-й-н- з-в-і- н- д-р-г-. -------------------------------- І сумка дійсно зовсім не дорога. 0
I sum---diy-s-o-zo--i- -e-d--oh-. I s---- d------ z----- n- d------ I s-m-a d-y-s-o z-v-i- n- d-r-h-. --------------------------------- I sumka diy̆sno zovsim ne doroha.
Tā man patīk. Ця----і п-доб-єтьс-. Ц- м--- п----------- Ц- м-н- п-д-б-є-ь-я- -------------------- Ця мені подобається. 0
T--- m-n--po--b--e--s--. T--- m--- p------------- T-y- m-n- p-d-b-y-t-s-a- ------------------------ Tsya meni podobayetʹsya.
To es ņemšu. Я--ю--і----. Я ц- в------ Я ц- в-з-м-. ------------ Я цю візьму. 0
YA -s-u--izʹ--. Y- t--- v------ Y- t-y- v-z-m-. --------------- YA tsyu vizʹmu.
Vai es to varēšu arī apmainīt? Ч---о-у-- -- --м---ти? Ч- м--- я ц- о-------- Ч- м-ж- я ц- о-м-н-т-? ---------------------- Чи можу я цю обміняти? 0
C-y---zh---a-ts---obmi--at-? C-- m---- y- t--- o--------- C-y m-z-u y- t-y- o-m-n-a-y- ---------------------------- Chy mozhu ya tsyu obminyaty?
Pats par sevi saprotams. З-ич-й--. З-------- З-и-а-н-. --------- Звичайно. 0
Z-ych----o. Z---------- Z-y-h-y-n-. ----------- Zvychay̆no.
Mēs to iesaiņosim kā dāvanu. М- з--а----------к-по--ру---. М- з-------- ї- я- п--------- М- з-п-к-є-о ї- я- п-д-р-н-к- ----------------------------- Ми запакуємо її як подарунок. 0
M- za-a---emo ïï---k -o--r----. M- z--------- i--- y-- p--------- M- z-p-k-y-m- i-i- y-k p-d-r-n-k- --------------------------------- My zapakuyemo ïï yak podarunok.
Tur pāri tajā pusē ir kase. К--- -а-. К--- т--- К-с- т-м- --------- Каса там. 0
K----t--. K--- t--- K-s- t-m- --------- Kasa tam.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kurš saprot kuru?

Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility . Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…