Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   bs Raditi

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [pedeset i pet]

Raditi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? Š-- -t- po-zan-m-nj-? Š-- s-- p- z--------- Š-a s-e p- z-n-m-n-u- --------------------- Šta ste po zanimanju? 0
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. Moj mu---e p--zanimanj- --kt--. M-- m-- j- p- z-------- d------ M-j m-ž j- p- z-n-m-n-u d-k-o-. ------------------------------- Moj muž je po zanimanju doktor. 0
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. J--r---m---la--adno---reme-a kao -e-i-i--k- ---t-a. J- r---- p--- r----- v------ k-- m--------- s------ J- r-d-m p-l- r-d-o- v-e-e-a k-o m-d-c-n-k- s-s-r-. --------------------------------------------------- Ja radim pola radnog vremena kao medicinska sestra. 0
Drīz mums būs pensija. Usk--o-ć-m--d-bit- -e-z--u. U----- ć--- d----- p------- U-k-r- ć-m- d-b-t- p-n-i-u- --------------------------- Uskoro ćemo dobiti penziju. 0
Bet nodokļi ir lieli. A-------o-ezi-v--o-i. A-- s- p----- v------ A-i s- p-r-z- v-s-k-. --------------------- Ali su porezi visoki. 0
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. I z-ravstv-n-----gu-a--e je v--ok-. I z---------- o--------- j- v------ I z-r-v-t-e-o o-i-u-a-j- j- v-s-k-. ----------------------------------- I zdravstveno osiguranje je visoko. 0
Par ko tu gribi kļūt? Šta -e--š-j---o---os---i? Š-- ž---- j----- p------- Š-a ž-l-š j-d-o- p-s-a-i- ------------------------- Šta želiš jednom postati? 0
Es vēlos kļūt inženieris. J- žel-- -os-at------nj--. J- ž---- p------ i-------- J- ž-l-m p-s-a-i i-ž-n-e-. -------------------------- Ja želim postati inženjer. 0
Es gribu studēt universitātē. Ž--i- ---d--ati-na-un-ve-zit--u. Ž---- s-------- n- u------------ Ž-l-m s-u-i-a-i n- u-i-e-z-t-t-. -------------------------------- Želim studirati na univerzitetu. 0
Es esmu praktikants. J---am-p-ip-a-n--. J- s-- p---------- J- s-m p-i-r-v-i-. ------------------ Ja sam pripravnik. 0
Es nopelnu ne īpaši daudz. Ja--- z-r-đ---m--no-o. J- n- z-------- m----- J- n- z-r-đ-j-m m-o-o- ---------------------- Ja ne zarađujem mnogo. 0
Es esmu praksē ārzemēs. O-------m-----r--n---- st-ž --i------ns--u. O-------- p----------- s--- u i------------ O-r-đ-j-m p-i-r-v-i-k- s-a- u i-o-t-a-s-v-. ------------------------------------------- Odrađujem pripravnički staž u inostranstvu. 0
Tas ir mans priekšnieks. Ovo je -oj -ef. O-- j- m-- š--- O-o j- m-j š-f- --------------- Ovo je moj šef. 0
Man ir jauki kolēģi. I-am -ra-- k---g-. I--- d---- k------ I-a- d-a-e k-l-g-. ------------------ Imam drage kolege. 0
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. U-p---e-i-em--uv-j-k-- ----in-. U p---- i---- u----- u k------- U p-d-e i-e-o u-i-e- u k-n-i-u- ------------------------------- U podne idemo uvijek u kantinu. 0
Es meklēju darbavietu. Ja tra--m ---n--------. J- t----- r---- m------ J- t-a-i- r-d-o m-e-t-. ----------------------- Ja tražim radno mjesto. 0
Es jau gadu esmu bez darba. Ja-sam--e- -odi-u --na-n-zapos-e- / -a. J- s-- v-- g----- d--- n--------- / --- J- s-m v-ć g-d-n- d-n- n-z-p-s-e- / --. --------------------------------------- Ja sam već godinu dana nezaposlen / -a. 0
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. U ov-- z--l---i-a p-no -eza-os-enih. U o--- z----- i-- p--- n------------ U o-o- z-m-j- i-a p-n- n-z-p-s-e-i-. ------------------------------------ U ovoj zemlji ima puno nezaposlenih. 0

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?