Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   hu Munka

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [ötvenöt]

Munka

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? Mi a-foglalk---s-? M- a f------------ M- a f-g-a-k-z-s-? ------------------ Mi a foglalkozása? 0
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. A fé-j-m-f--la--o---- o--o-. A f----- f----------- o----- A f-r-e- f-g-a-k-z-s- o-v-s- ---------------------------- A férjem foglalkozása orvos. 0
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. É- -él--p--------z-m,----- á-----ő. É- f------- d-------- m--- á------- É- f-l-a-o- d-l-o-o-, m-n- á-o-ó-ő- ----------------------------------- Én félnapot dolgozom, mint ápolónő. 0
Drīz mums būs pensija. Nem-o--r- -apunk-nyug---a-. N-------- k----- n--------- N-m-o-á-a k-p-n- n-u-d-j-t- --------------------------- Nemsokára kapunk nyugdíjat. 0
Bet nodokļi ir lieli. D- -z--d-k-mag--ak. D- a- a--- m------- D- a- a-ó- m-g-s-k- ------------------- De az adók magasak. 0
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. É--a-b-t--bi---sí--s --ág-. É- a b-------------- d----- É- a b-t-g-i-t-s-t-s d-á-a- --------------------------- És a betegbiztosítás drága. 0
Par ko tu gribi kļūt? M----ars- egy--e--l--ni? /-M--s-e--t------nni? M- a----- e------ l----- / M- s-------- l----- M- a-a-s- e-y-z-r l-n-i- / M- s-e-e-n-l l-n-i- ---------------------------------------------- Mi akarsz egyszer lenni? / Mi szeretnél lenni? 0
Es vēlos kļūt inženieris. M--n-k--ze-etné- -en-i. M----- s-------- l----- M-r-ö- s-e-e-n-k l-n-i- ----------------------- Mérnök szeretnék lenni. 0
Es gribu studēt universitātē. A--eg--t-men ak-r-- ----ln-. A- e-------- a----- t------- A- e-y-t-m-n a-a-o- t-n-l-i- ---------------------------- Az egyetemen akarok tanulni. 0
Es esmu praktikants. G-a-o--ok---g--k. G-------- v------ G-a-o-n-k v-g-o-. ----------------- Gyakornok vagyok. 0
Es nopelnu ne īpaši daudz. N---ke-ese- s---t. N-- k------ s----- N-m k-r-s-k s-k-t- ------------------ Nem keresek sokat. 0
Es esmu praksē ārzemēs. Külf---ö- -sin---k--g---z-k--- -ya----at--. K-------- c------- e-- s------ g----------- K-l-ö-d-n c-i-á-o- e-y s-a-m-i g-a-o-l-t-t- ------------------------------------------- Külföldön csinálok egy szakmai gyakorlatot. 0
Tas ir mans priekšnieks. Ő a-----köm. Ő a f------- Ő a f-n-k-m- ------------ Ő a főnököm. 0
Man ir jauki kolēģi. Kedv-s-k---é--i---a--a-. K----- k-------- v------ K-d-e- k-l-é-á-m v-n-a-. ------------------------ Kedves kollégáim vannak. 0
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. D-l-en m----- ---ü------o--há-a---g-ü--. D----- m----- a- ü---- k------- m------- D-l-e- m-n-i- a- ü-e-i k-n-h-b- m-g-ü-k- ---------------------------------------- Délben mindig az üzemi konyhába megyünk. 0
Es meklēju darbavietu. Á-lá-- -er-s-k. Á----- k------- Á-l-s- k-r-s-k- --------------- Állást keresek. 0
Es jau gadu esmu bez darba. M-- e-y---- --nka-él-ül- ---yo-. M-- e-- é-- m----------- v------ M-r e-y é-e m-n-a-é-k-l- v-g-o-. -------------------------------- Már egy éve munkanélküli vagyok. 0
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. Ebben -- -r-z----n --- s-----nka-él-üli-v--. E---- a- o-------- t-- s-- m----------- v--- E-b-n a- o-s-á-b-n t-l s-k m-n-a-é-k-l- v-n- -------------------------------------------- Ebben az országban túl sok munkanélküli van. 0

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?