Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   it Lavorare

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [cinquantacinque]

Lavorare

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? C----avo---f-? C-- l----- f-- C-e l-v-r- f-? -------------- Che lavoro fa? 0
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. Mio-ma-i-o è-medic-. M-- m----- è m------ M-o m-r-t- è m-d-c-. -------------------- Mio marito è medico. 0
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. L-voro-c-me-----r-ier--part-time. L----- c--- i--------- p--------- L-v-r- c-m- i-f-r-i-r- p-r---i-e- --------------------------------- Lavoro come infermiera part-time. 0
Drīz mums būs pensija. P----o --d-emo ----ensione. P----- a------ i- p-------- P-e-t- a-d-e-o i- p-n-i-n-. --------------------------- Presto andremo in pensione. 0
Bet nodokļi ir lieli. M- -e-t-sse s-n- a-t-. M- l- t---- s--- a---- M- l- t-s-e s-n- a-t-. ---------------------- Ma le tasse sono alte. 0
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. E -’a-----ra-i----(cont------ma--t-i-- è c-s-os-. E l-------------- (------ l- m-------- è c------- E l-a-s-c-r-z-o-e (-o-t-o l- m-l-t-i-) è c-s-o-a- ------------------------------------------------- E l’assicurazione (contro le malattie) è costosa. 0
Par ko tu gribi kļūt? C--a -o--e--- -are? C--- v------- f---- C-s- v-r-e-t- f-r-? ------------------- Cosa vorresti fare? 0
Es vēlos kļūt inženieris. I- vo---i-------are-i---g-ere. I- v----- d-------- i--------- I- v-r-e- d-v-n-a-e i-g-g-e-e- ------------------------------ Io vorrei diventare ingegnere. 0
Es gribu studēt universitātē. Io-v---i- --ud-a-e-al--u-iver--tà. I- v----- s------- a-------------- I- v-g-i- s-u-i-r- a-l-u-i-e-s-t-. ---------------------------------- Io voglio studiare all’università. 0
Es esmu praktikants. I- s--o -r-t-----e. I- s--- p---------- I- s-n- p-a-i-a-t-. ------------------- Io sono praticante. 0
Es nopelnu ne īpaši daudz. No--g-a----- m---o. N-- g------- m----- N-n g-a-a-n- m-l-o- ------------------- Non guadagno molto. 0
Es esmu praksē ārzemēs. F---io-un-ti--cinio---l’e--ero. F----- u- t-------- a---------- F-c-i- u- t-r-c-n-o a-l-e-t-r-. ------------------------------- Faccio un tirocinio all’estero. 0
Tas ir mans priekšnieks. Q-e--o-è i- -i---ap-. Q----- è i- m-- c---- Q-e-t- è i- m-o c-p-. --------------------- Questo è il mio capo. 0
Man ir jauki kolēģi. H--dei---ll--h- gen---- / si-pa-i-i. H- d-- c------- g------ / s--------- H- d-i c-l-e-h- g-n-i-i / s-m-a-i-i- ------------------------------------ Ho dei colleghi gentili / simpatici. 0
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. A me---g-orno-an-iam- -e-pre -n m-n--. A m---------- a------ s----- i- m----- A m-z-o-i-r-o a-d-a-o s-m-r- i- m-n-a- -------------------------------------- A mezzogiorno andiamo sempre in mensa. 0
Es meklēju darbavietu. C--c--un ------ d---lav-r-. C---- u- (----- d-- l------ C-r-o u- (-o-t- d-) l-v-r-. --------------------------- Cerco un (posto di) lavoro. 0
Es jau gadu esmu bez darba. S-----i-oc-u--to--a----a-no -rm--. S--- d---------- d- u- a--- o----- S-n- d-s-c-u-a-o d- u- a-n- o-m-i- ---------------------------------- Sono disoccupato da un anno ormai. 0
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. I- qu--to ---se c- s-no --op-i -----cu--ti. I- q----- p---- c- s--- t----- d----------- I- q-e-t- p-e-e c- s-n- t-o-p- d-s-c-u-a-i- ------------------------------------------- In questo paese ci sono troppi disoccupati. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?