Sarunvārdnīca

lv Jūtas   »   bg Чувства

56 [piecdesmit seši]

Jūtas

Jūtas

56 [петдесет и шест]

56 [petdeset i shest]

Чувства

[Chuvstva]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
vēlēties и--- -ела-ие ---ас-р--ние и--- ж------ / н--------- и-а- ж-л-н-е / н-с-р-е-и- ------------------------- имам желание / настроение 0
ima--zh-la------n-s-roe--e i--- z------- / n--------- i-a- z-e-a-i- / n-s-r-e-i- -------------------------- imam zhelanie / nastroenie
Mēs vēlamies. Ни--има----елание / -а-т--е-и-. Н-- и---- ж------ / н---------- Н-е и-а-е ж-л-н-е / н-с-р-е-и-. ------------------------------- Ние имаме желание / настроение. 0
N-e ----e z-elanie ---as--o-n-e. N-- i---- z------- / n---------- N-e i-a-e z-e-a-i- / n-s-r-e-i-. -------------------------------- Nie imame zhelanie / nastroenie.
Mēs nevēlamies. Н-е--я-а-- ж--а--е-/--а-т-ое--е. Н-- н----- ж------ / н---------- Н-е н-м-м- ж-л-н-е / н-с-р-е-и-. -------------------------------- Ние нямаме желание / настроение. 0
N-e--y-ma----h-l-n-e /-n--tr---ie. N-- n------ z------- / n---------- N-e n-a-a-e z-e-a-i- / n-s-r-e-i-. ---------------------------------- Nie nyamame zhelanie / nastroenie.
baidīties с-рахув----е с-------- с- с-р-х-в-м с- ------------ страхувам се 0
st-akhuva--se s--------- s- s-r-k-u-a- s- ------------- strakhuvam se
Es baidos. А- -е с--ах-ва-. А- с- с--------- А- с- с-р-х-в-м- ---------------- Аз се страхувам. 0
Az -e-s----h----. A- s- s---------- A- s- s-r-k-u-a-. ----------------- Az se strakhuvam.
Es nebaidos. Аз--е-с--с-раху-ам. А- н- с- с--------- А- н- с- с-р-х-в-м- ------------------- Аз не се страхувам. 0
Az n--s- -t-ak-uvam. A- n- s- s---------- A- n- s- s-r-k-u-a-. -------------------- Az ne se strakhuvam.
būt laikam и-ам-време и--- в---- и-а- в-е-е ---------- имам време 0
im-m --eme i--- v---- i-a- v-e-e ---------- imam vreme
Viņam ir laiks. Т-й---а-вр---. Т-- и-- в----- Т-й и-а в-е-е- -------------- Той има време. 0
T-- -ma --eme. T-- i-- v----- T-y i-a v-e-e- -------------- Toy ima vreme.
Viņam nav laika. То- ня---в-е-е. Т-- н--- в----- Т-й н-м- в-е-е- --------------- Той няма време. 0
Toy--y----v----. T-- n---- v----- T-y n-a-a v-e-e- ---------------- Toy nyama vreme.
būt garlaicīgi ск---я с----- с-у-а- ------ скучая 0
sk-chaya s------- s-u-h-y- -------- skuchaya
Viņai ir garlaicīgi. Т--------. Т- с------ Т- с-у-а-. ---------- Тя скучае. 0
T-a -----a-. T-- s------- T-a s-u-h-e- ------------ Tya skuchae.
Viņai nav garlaicīgi. Т- -е-ск----. Т- н- с------ Т- н- с-у-а-. ------------- Тя не скучае. 0
T-- n----u-hae. T-- n- s------- T-a n- s-u-h-e- --------------- Tya ne skuchae.
būt izsalkušam гладен-/ г--дн----м г----- / г----- с-- г-а-е- / г-а-н- с-м ------------------- гладен / гладна съм 0
g---e--/ g-a-n--s-m g----- / g----- s-- g-a-e- / g-a-n- s-m ------------------- gladen / gladna sym
Vai Jūs esat izsalkuši? Гл---и ------? Г----- л- с--- Г-а-н- л- с-е- -------------- Гладни ли сте? 0
Gl---i--- ---? G----- l- s--- G-a-n- l- s-e- -------------- Gladni li ste?
Vai Jūs neesat izsalkuši? Н- с-- -и----д-и? Н- с-- л- г------ Н- с-е л- г-а-н-? ----------------- Не сте ли гладни? 0
N- ste----g--d--? N- s-- l- g------ N- s-e l- g-a-n-? ----------------- Ne ste li gladni?
būt izslāpušam ж-д-- --жа-н- съм ж---- / ж---- с-- ж-д-н / ж-д-а с-м ----------------- жаден / жадна съм 0
z--d-n / z-ad-a--ym z----- / z----- s-- z-a-e- / z-a-n- s-m ------------------- zhaden / zhadna sym
Viņi ir izslāpuši. Т- -а -адн-. Т- с- ж----- Т- с- ж-д-и- ------------ Те са жадни. 0
T---a ---d-i. T- s- z------ T- s- z-a-n-. ------------- Te sa zhadni.
Viņi nav izslāpuši. Т- -- с- --д-и. Т- н- с- ж----- Т- н- с- ж-д-и- --------------- Те не са жадни. 0
T- ne-sa-z-a-n-. T- n- s- z------ T- n- s- z-a-n-. ---------------- Te ne sa zhadni.

Slepenās valodas

Ar valodām mēs vēlamies izpaust to, ko mēs domājam un jūtam. Tāēļ spartane ir valodas vissvarīgākais nolūks. Bet daži cilvēki nevēlas, lai visi to saprastu. Tādā gadījumā viņi izgudro slepenas valodas. Slepenās valodas tūkstošiem gadu ir fascinējušas cilvēkus. Piemēram, Jūlijam Cēzaram bija pašam sava slepenā valoda. Viņš izsūtīja šifrētas vēstules uz visiem savas impērijas reģioniem. Viņa ienaidnieki nespēja izlasīt šifrētās ziņas. Slepenās valodas ir aizsargāta saziņa. Ar slepenajām valodām mēs sevi atšķiram no pārējiem. Ar to mēs parādam, ka mēs piederam noslēgtai grupai. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ mēs izmantojam slepenas valodas. Mīlnieki vienmēr sarakstījušies ar šifrētām vēstulēm. Noteiktām profesionālajām grupām arī ir sava valoda. Tapat pastāv valodas burvjiem, zagļiem un biznesmeņiem. Bet lielākoties, slepenās valodas tiek izmantotas politiskiem iemesliem. Gandrīz katrā karā tika izmantotas šifrētas vēstules. Militārajiem un inteliģences dienestiem ir pašiem savi slepeno valodu eksperti. Kriptogrāfija ir šifrēšanas zinātne. Mūsdienu kodi ir sarežģītas matemātiskās formulas. Bet tās ir ļoti sarežģīti atšifrēt. Mūsu dzīves nav iedomājamas bez šifrētajām valodām. Mūsdienās šifrēta informācija tiek izmantota visur. Kredītkartes un e-pasti - viss darbojas ar kodiem. Jo īpaši bērniem slepenās valodas šķiet aizraujošas. Viņi mīl apmainīties ar draugiem ar slepenām vēstulēm. Slepenās valodas pat ir noderīgas bērnu attīstībai… Tās attīsta radošumu un valodas izjūtu!