Sarunvārdnīca

lv Jūtas   »   es Sentimientos

56 [piecdesmit seši]

Jūtas

Jūtas

56 [cincuenta y seis]

Sentimientos

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
vēlēties ten-------s t---- g---- t-n-r g-n-s ----------- tener ganas
Mēs vēlamies. (No--t----- n-s-t-a---t---mos-gan-s. (-------- / n-------- t------ g----- (-o-o-r-s / n-s-t-a-) t-n-m-s g-n-s- ------------------------------------ (Nosotros / nosotras) tenemos ganas.
Mēs nevēlamies. N- t--e--- ---as. N- t------ g----- N- t-n-m-s g-n-s- ----------------- No tenemos ganas.
baidīties t-n-- m---o t---- m---- t-n-r m-e-o ----------- tener miedo
Es baidos. (Yo) t-ng- -i-do. (--- t---- m----- (-o- t-n-o m-e-o- ----------------- (Yo) tengo miedo.
Es nebaidos. No t--g- m--d-. N- t---- m----- N- t-n-o m-e-o- --------------- No tengo miedo.
būt laikam t---r -i---o t---- t----- t-n-r t-e-p- ------------ tener tiempo
Viņam ir laiks. (--)-t--ne-t--m-o. (--- t---- t------ (-l- t-e-e t-e-p-. ------------------ (Él) tiene tiempo.
Viņam nav laika. No-ti--e-ti-mpo. N- t---- t------ N- t-e-e t-e-p-. ---------------- No tiene tiempo.
būt garlaicīgi a-u-r---e a-------- a-u-r-r-e --------- aburrirse
Viņai ir garlaicīgi. (-l-a) -e -bur--. (----- s- a------ (-l-a- s- a-u-r-. ----------------- (Ella) se aburre.
Viņai nav garlaicīgi. No-se -b--re. N- s- a------ N- s- a-u-r-. ------------- No se aburre.
būt izsalkušam te--r h-m-re t---- h----- t-n-r h-m-r- ------------ tener hambre
Vai Jūs esat izsalkuši? ¿-V-sotr-- - --sotra-)--enéis ha----? ¿--------- / v-------- t----- h------ ¿-V-s-t-o- / v-s-t-a-) t-n-i- h-m-r-? ------------------------------------- ¿(Vosotros / vosotras) tenéis hambre?
Vai Jūs neesat izsalkuši? ¿-- -e---s ham--e? ¿-- t----- h------ ¿-o t-n-i- h-m-r-? ------------------ ¿No tenéis hambre?
būt izslāpušam te-er-s-d t---- s-- t-n-r s-d --------- tener sed
Viņi ir izslāpuši. (--------e-l--) t-en-n--e-. (----- / e----- t----- s--- (-l-o- / e-l-s- t-e-e- s-d- --------------------------- (Ellos / ellas) tienen sed.
Viņi nav izslāpuši. N- -ien-n -ed. N- t----- s--- N- t-e-e- s-d- -------------- No tienen sed.

Slepenās valodas

Ar valodām mēs vēlamies izpaust to, ko mēs domājam un jūtam. Tāēļ spartane ir valodas vissvarīgākais nolūks. Bet daži cilvēki nevēlas, lai visi to saprastu. Tādā gadījumā viņi izgudro slepenas valodas. Slepenās valodas tūkstošiem gadu ir fascinējušas cilvēkus. Piemēram, Jūlijam Cēzaram bija pašam sava slepenā valoda. Viņš izsūtīja šifrētas vēstules uz visiem savas impērijas reģioniem. Viņa ienaidnieki nespēja izlasīt šifrētās ziņas. Slepenās valodas ir aizsargāta saziņa. Ar slepenajām valodām mēs sevi atšķiram no pārējiem. Ar to mēs parādam, ka mēs piederam noslēgtai grupai. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ mēs izmantojam slepenas valodas. Mīlnieki vienmēr sarakstījušies ar šifrētām vēstulēm. Noteiktām profesionālajām grupām arī ir sava valoda. Tapat pastāv valodas burvjiem, zagļiem un biznesmeņiem. Bet lielākoties, slepenās valodas tiek izmantotas politiskiem iemesliem. Gandrīz katrā karā tika izmantotas šifrētas vēstules. Militārajiem un inteliģences dienestiem ir pašiem savi slepeno valodu eksperti. Kriptogrāfija ir šifrēšanas zinātne. Mūsdienu kodi ir sarežģītas matemātiskās formulas. Bet tās ir ļoti sarežģīti atšifrēt. Mūsu dzīves nav iedomājamas bez šifrētajām valodām. Mūsdienās šifrēta informācija tiek izmantota visur. Kredītkartes un e-pasti - viss darbojas ar kodiem. Jo īpaši bērniem slepenās valodas šķiet aizraujošas. Viņi mīl apmainīties ar draugiem ar slepenām vēstulēm. Slepenās valodas pat ir noderīgas bērnu attīstībai… Tās attīsta radošumu un valodas izjūtu!