Sarunvārdnīca

lv Jūtas   »   fi Tunteita

56 [piecdesmit seši]

Jūtas

Jūtas

56 [viisikymmentäkuusi]

Tunteita

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
vēlēties t-h-ä mi-li t---- m---- t-h-ä m-e-i ----------- tehdä mieli 0
Mēs vēlamies. Mei-ä--t-k-e mi--i. M----- t---- m----- M-i-ä- t-k-e m-e-i- ------------------- Meidän tekee mieli. 0
Mēs nevēlamies. M-id-n e---ee --e-i. M----- e- t-- m----- M-i-ä- e- t-e m-e-i- -------------------- Meidän ei tee mieli. 0
baidīties pel-t--a p------- p-l-t-a- -------- pelottaa 0
Es baidos. Mi-ua ----ttaa. M---- p-------- M-n-a p-l-t-a-. --------------- Minua pelottaa. 0
Es nebaidos. M--ua e----l-t-. M---- e- p------ M-n-a e- p-l-t-. ---------------- Minua ei pelota. 0
būt laikam o--a-a-kaa o--- a---- o-l- a-k-a ---------- olla aikaa 0
Viņam ir laiks. H---ll---n -ik-a. H------ o- a----- H-n-l-ä o- a-k-a- ----------------- Hänellä on aikaa. 0
Viņam nav laika. Hän-l-ä e- --e-aikaa. H------ e- o-- a----- H-n-l-ä e- o-e a-k-a- --------------------- Hänellä ei ole aikaa. 0
būt garlaicīgi o--- ----ää o--- t----- o-l- t-l-ä- ----------- olla tylsää 0
Viņai ir garlaicīgi. H--e-lä-o- t-ls--. H------ o- t------ H-n-l-ä o- t-l-ä-. ------------------ Hänellä on tylsää. 0
Viņai nav garlaicīgi. Hä--ll------le -yls--. H------ e- o-- t------ H-n-l-ä e- o-e t-l-ä-. ---------------------- Hänellä ei ole tylsää. 0
būt izsalkušam o-l- n---ä o--- n---- o-l- n-l-ä ---------- olla nälkä 0
Vai Jūs esat izsalkuši? On-o-te---ä-n----? O--- t----- n----- O-k- t-i-l- n-l-ä- ------------------ Onko teillä nälkä? 0
Vai Jūs neesat izsalkuši? E--ö t-i--ä---e--älkä? E--- t----- o-- n----- E-k- t-i-l- o-e n-l-ä- ---------------------- Eikö teillä ole nälkä? 0
būt izslāpušam ol-- ---o o--- j--- o-l- j-n- --------- olla jano 0
Viņi ir izslāpuši. H-------n-j---. H----- o- j---- H-i-l- o- j-n-. --------------- Heillä on jano. 0
Viņi nav izslāpuši. H-illä ei --- j--o. H----- e- o-- j---- H-i-l- e- o-e j-n-. ------------------- Heillä ei ole jano. 0

Slepenās valodas

Ar valodām mēs vēlamies izpaust to, ko mēs domājam un jūtam. Tāēļ spartane ir valodas vissvarīgākais nolūks. Bet daži cilvēki nevēlas, lai visi to saprastu. Tādā gadījumā viņi izgudro slepenas valodas. Slepenās valodas tūkstošiem gadu ir fascinējušas cilvēkus. Piemēram, Jūlijam Cēzaram bija pašam sava slepenā valoda. Viņš izsūtīja šifrētas vēstules uz visiem savas impērijas reģioniem. Viņa ienaidnieki nespēja izlasīt šifrētās ziņas. Slepenās valodas ir aizsargāta saziņa. Ar slepenajām valodām mēs sevi atšķiram no pārējiem. Ar to mēs parādam, ka mēs piederam noslēgtai grupai. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ mēs izmantojam slepenas valodas. Mīlnieki vienmēr sarakstījušies ar šifrētām vēstulēm. Noteiktām profesionālajām grupām arī ir sava valoda. Tapat pastāv valodas burvjiem, zagļiem un biznesmeņiem. Bet lielākoties, slepenās valodas tiek izmantotas politiskiem iemesliem. Gandrīz katrā karā tika izmantotas šifrētas vēstules. Militārajiem un inteliģences dienestiem ir pašiem savi slepeno valodu eksperti. Kriptogrāfija ir šifrēšanas zinātne. Mūsdienu kodi ir sarežģītas matemātiskās formulas. Bet tās ir ļoti sarežģīti atšifrēt. Mūsu dzīves nav iedomājamas bez šifrētajām valodām. Mūsdienās šifrēta informācija tiek izmantota visur. Kredītkartes un e-pasti - viss darbojas ar kodiem. Jo īpaši bērniem slepenās valodas šķiet aizraujošas. Viņi mīl apmainīties ar draugiem ar slepenām vēstulēm. Slepenās valodas pat ir noderīgas bērnu attīstībai… Tās attīsta radošumu un valodas izjūtu!