Sarunvārdnīca

lv Jūtas   »   no Følelser

56 [piecdesmit seši]

Jūtas

Jūtas

56 [femtiseks]

Følelser

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
vēlēties ha --st h- l--- h- l-s- ------- ha lyst 0
Mēs vēlamies. V--ha- --st. V- h-- l---- V- h-r l-s-. ------------ Vi har lyst. 0
Mēs nevēlamies. Vi ha- i-k----s-. V- h-- i--- l---- V- h-r i-k- l-s-. ----------------- Vi har ikke lyst. 0
baidīties væ-- redd v--- r--- v-r- r-d- --------- være redd 0
Es baidos. Je---r -e-d. J-- e- r---- J-g e- r-d-. ------------ Jeg er redd. 0
Es nebaidos. Je---r --ke --d-. J-- e- i--- r---- J-g e- i-k- r-d-. ----------------- Jeg er ikke redd. 0
būt laikam h- -id h- t-- h- t-d ------ ha tid 0
Viņam ir laiks. H---------d. H-- h-- t--- H-n h-r t-d- ------------ Han har tid. 0
Viņam nav laika. Han---r-i--e-ti-. H-- h-- i--- t--- H-n h-r i-k- t-d- ----------------- Han har ikke tid. 0
būt garlaicīgi kje-e-s-g k---- s-- k-e-e s-g --------- kjede seg 0
Viņai ir garlaicīgi. Hu- -j---r---g. H-- k----- s--- H-n k-e-e- s-g- --------------- Hun kjeder seg. 0
Viņai nav garlaicīgi. Hu- ---d----eg -k--. H-- k----- s-- i---- H-n k-e-e- s-g i-k-. -------------------- Hun kjeder seg ikke. 0
būt izsalkušam vær- -u--en v--- s----- v-r- s-l-e- ----------- være sulten 0
Vai Jūs esat izsalkuši? Er ---e --l--e? E- d--- s------ E- d-r- s-l-n-? --------------- Er dere sultne? 0
Vai Jūs neesat izsalkuši? E----re -kke -u----? E- d--- i--- s------ E- d-r- i-k- s-l-n-? -------------------- Er dere ikke sultne? 0
būt izslāpušam v--e--ø--t v--- t---- v-r- t-r-t ---------- være tørst 0
Viņi ir izslāpuši. D- e- t-r-te. D- e- t------ D- e- t-r-t-. ------------- De er tørste. 0
Viņi nav izslāpuši. D- -- ik-e-tørs-e. D- e- i--- t------ D- e- i-k- t-r-t-. ------------------ De er ikke tørste. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slepenās valodas

Ar valodām mēs vēlamies izpaust to, ko mēs domājam un jūtam. Tāēļ spartane ir valodas vissvarīgākais nolūks. Bet daži cilvēki nevēlas, lai visi to saprastu. Tādā gadījumā viņi izgudro slepenas valodas. Slepenās valodas tūkstošiem gadu ir fascinējušas cilvēkus. Piemēram, Jūlijam Cēzaram bija pašam sava slepenā valoda. Viņš izsūtīja šifrētas vēstules uz visiem savas impērijas reģioniem. Viņa ienaidnieki nespēja izlasīt šifrētās ziņas. Slepenās valodas ir aizsargāta saziņa. Ar slepenajām valodām mēs sevi atšķiram no pārējiem. Ar to mēs parādam, ka mēs piederam noslēgtai grupai. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ mēs izmantojam slepenas valodas. Mīlnieki vienmēr sarakstījušies ar šifrētām vēstulēm. Noteiktām profesionālajām grupām arī ir sava valoda. Tapat pastāv valodas burvjiem, zagļiem un biznesmeņiem. Bet lielākoties, slepenās valodas tiek izmantotas politiskiem iemesliem. Gandrīz katrā karā tika izmantotas šifrētas vēstules. Militārajiem un inteliģences dienestiem ir pašiem savi slepeno valodu eksperti. Kriptogrāfija ir šifrēšanas zinātne. Mūsdienu kodi ir sarežģītas matemātiskās formulas. Bet tās ir ļoti sarežģīti atšifrēt. Mūsu dzīves nav iedomājamas bez šifrētajām valodām. Mūsdienās šifrēta informācija tiek izmantota visur. Kredītkartes un e-pasti - viss darbojas ar kodiem. Jo īpaši bērniem slepenās valodas šķiet aizraujošas. Viņi mīl apmainīties ar draugiem ar slepenām vēstulēm. Slepenās valodas pat ir noderīgas bērnu attīstībai… Tās attīsta radošumu un valodas izjūtu!