Sarunvārdnīca

lv Pie ārsta   »   no Hos legen

57 [piecdesmit sepiņi]

Pie ārsta

Pie ārsta

57 [femtisju]

Hos legen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Man ir pieraksts pie ārsta. Je---ar ---- --s l--e-. J-- h-- t--- h-- l----- J-g h-r t-m- h-s l-g-n- ----------------------- Jeg har time hos legen. 0
Man ir pieraksts uz desmitiem. J-g ha- ti---k-o-ka ti. J-- h-- t--- k----- t-- J-g h-r t-m- k-o-k- t-. ----------------------- Jeg har time klokka ti. 0
Kā Jūs sauc? H-- -r-n---e- --t-? H-- e- n----- d---- H-a e- n-v-e- d-t-? ------------------- Hva er navnet ditt? 0
Lūdzu, gaidiet uzgaidāmajā telpā! Ve---i-------t--eg--å venter-m-e-. V-------- s--- d-- p- v----------- V-n-l-g-t s-t- d-g p- v-n-e-o-m-t- ---------------------------------- Vennligst sett deg på venterommet. 0
Ārsts tūlīt nāks. L-g-n--o-m-r-sna-t. L---- k----- s----- L-g-n k-m-e- s-a-t- ------------------- Legen kommer snart. 0
Kur Jūs esat apdrošināta? Hv-r er -u----sik-e-? H--- e- d- f--------- H-o- e- d- f-r-i-r-t- --------------------- Hvor er du forsikret? 0
Ko es varu darīt Jūsu labā? H-a k----e- h-e-p---eg med? H-- k-- j-- h----- d-- m--- H-a k-n j-g h-e-p- d-g m-d- --------------------------- Hva kan jeg hjelpe deg med? 0
Vai Jums ir sāpes? H-r--u sm-rte-? H-- d- s------- H-r d- s-e-t-r- --------------- Har du smerter? 0
Kur sāp? Hv-r-er det-vondt? H--- e- d-- v----- H-o- e- d-t v-n-t- ------------------ Hvor er det vondt? 0
Man vienmēr sāp mugura. J-g -----llt----on-- i ----en. J-- h-- a----- v---- i r------ J-g h-r a-l-i- v-n-t i r-g-e-. ------------------------------ Jeg har alltid vondt i ryggen. 0
Man bieži sāp galva. Jeg-ha- --te -o-ep-ne. J-- h-- o--- h-------- J-g h-r o-t- h-d-p-n-. ---------------------- Jeg har ofte hodepine. 0
Man dažreiz sāp vēders. J-g h------o--t-l----dt-i m--en. J-- h-- a- o- t-- v---- i m----- J-g h-r a- o- t-l v-n-t i m-g-n- -------------------------------- Jeg har av og til vondt i magen. 0
Lūdzu, atģērbieties līdz viduklim! Ka- -u t- av --g t--p-- - ------a --ge-se-en? K-- d- t- a- d-- t----- / s------ / g-------- K-n d- t- a- d-g t-p-e- / s-j-r-a / g-n-e-e-? --------------------------------------------- Kan du ta av deg toppen / skjorta / genseren? 0
Lūdzu, atgulieties uz dīvāna! Kan-du--e-g- d-g-----e---n? K-- d- l---- d-- p- b------ K-n d- l-g-e d-g p- b-n-e-? --------------------------- Kan du legge deg på benken? 0
Asinsspiediens ir kārtībā. Bl-dtrykk---e- i-o-d-n. B---------- e- i o----- B-o-t-y-k-t e- i o-d-n- ----------------------- Blodtrykket er i orden. 0
Es jums iešpricēšu. J-g-g-------en---røy-e. J-- g-- d-- e- s------- J-g g-r d-g e- s-r-y-e- ----------------------- Jeg gir deg en sprøyte. 0
Es Jums iedošu tabletes. Jeg-gi--deg t-bl-tter. J-- g-- d-- t--------- J-g g-r d-g t-b-e-t-r- ---------------------- Jeg gir deg tabletter. 0
Es Jums izrakstīšu recepti. Je---i--deg -- -ese-t --l ----e--t. J-- g-- d-- e- r----- t-- a-------- J-g g-r d-g e- r-s-p- t-l a-o-e-e-. ----------------------------------- Jeg gir deg en resept til apoteket. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Īsi vārdi, gari vārdi

Vārda garums ir atkarīgs no informatīvā satura. To ir uzrādījui pētniecība Amerikā. Pētnieki novērtēja vārdus no desmit eiropiešu valodām. Tas tika paveikts ar datora palīdzību. Datora programma analizēja vairākus vārdus. Šajā procesā, tika izmantota formula, kas aprēķināja informatīvo saturu. Rezultāti bija skaidri. Jo īsāks vārds, jo mazāk informācijas tas nodod. Interesanti, ka mēs izmantojam biežāk īsos vārdu nekā garos. Tā iemesls, iespējams, ir runas efektivitāte. Runājot, mēs koncentrējamies uz nozīmīgākajām lietām. Tādēļ vārdiem, kuriem nav daudz informācijas, jābūt īsiem. Tā nodrošinot, ka mēs nepatērējam daudz laika nesvarīgām lietām. Garuma un satura korelācijai ir vēl viena priekšrocība. Tas nodrošina, ka informatīvais saturs vienmēr paliek viens un tas pats. Tas nozīmē, ka mēs noteiktā laika posmā pasakam tikpat daudz. Piemēram, mēs varam izmantot pāris garus vārdus. Bet mēs varam izmantot arī vairākus īsus vārdus. Nav nozīmes, ko mēs izlemjam: informatīvais saturs paliek tas pats. Rezultātā, mūsu valodai ir konsekvents ritms. Tad klausītājiem ir vieglāk izsekot mūs. Ja informācijas daudzums vienmēr būtu atšķirīgs, būtu grūti. Klausītājiem nebūtu iespējams labi pierast pie mūsu runas. Tā izpratne arī būtu padarīta sarežģīta. Tam, kurš vēlas būt saprasts, ieteicams izmantot īsus vārdus. Jo īsos vārdus var saprast labāk kā garos. Tādēļ strādā princips: Keep It Short and Simple! Īsumā: KISS!