Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   fr Les parties du corps

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [cinquante-huit]

Les parties du corps

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Je dessi-e-u--homme. J- d------ u- h----- J- d-s-i-e u- h-m-e- -------------------- Je dessine un homme. 0
Vispirms galvu. D-abo------ tête. D------- l- t---- D-a-o-d- l- t-t-. ----------------- D’abord, la tête. 0
Vīrietim ir platmale. L-----e p---e -n -h-p---. L------ p---- u- c------- L-h-m-e p-r-e u- c-a-e-u- ------------------------- L’homme porte un chapeau. 0
Matus neredz. On-n- vo-t p-s-les c----u-. O- n- v--- p-- l-- c------- O- n- v-i- p-s l-s c-e-e-x- --------------------------- On ne voit pas les cheveux. 0
Ausis arī neredz. O--n- -o-t -a- n-n----s-l-------ll-s. O- n- v--- p-- n-- p--- l-- o-------- O- n- v-i- p-s n-n p-u- l-s o-e-l-e-. ------------------------------------- On ne voit pas non plus les oreilles. 0
Muguru arī neredz. On-ne -o---pas non-plu- l-----. O- n- v--- p-- n-- p--- l- d--- O- n- v-i- p-s n-n p-u- l- d-s- ------------------------------- On ne voit pas non plus le dos. 0
Es zīmēju acis un muti. J- d-ssine l-s-yeu---- -a --u-h-. J- d------ l-- y--- e- l- b------ J- d-s-i-e l-s y-u- e- l- b-u-h-. --------------------------------- Je dessine les yeux et la bouche. 0
Vīrietis dejo un smejas. L’h---e---ns---- r--. L------ d---- e- r--- L-h-m-e d-n-e e- r-t- --------------------- L’homme danse et rit. 0
Vīrietim ir garš deguns. L’hom-- a un lon----z. L------ a u- l--- n--- L-h-m-e a u- l-n- n-z- ---------------------- L’homme a un long nez. 0
Rokās viņš tur spieķi. I- -ort---n- ca----d-ns-s-s--ai-s. I- p---- u-- c---- d--- s-- m----- I- p-r-e u-e c-n-e d-n- s-s m-i-s- ---------------------------------- Il porte une canne dans ses mains. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. Il por-- -g-l--ent -n--écharp---u---r-du c-u. I- p---- é-------- u-- é------ a----- d- c--- I- p-r-e é-a-e-e-t u-e é-h-r-e a-t-u- d- c-u- --------------------------------------------- Il porte également une écharpe autour du cou. 0
Ir ziema un ir auksts. C’--t l’---er-et il--a-- fr-i-. C---- l------ e- i- f--- f----- C-e-t l-h-v-r e- i- f-i- f-o-d- ------------------------------- C’est l’hiver et il fait froid. 0
Rokas ir spēcīgas. L-----as son- --s----. L-- b--- s--- m------- L-s b-a- s-n- m-s-l-s- ---------------------- Les bras sont musclés. 0
Kājas arī ir spēcīgas. Les-j---e---on--é-------t--u-clé-s. L-- j----- s--- é-------- m-------- L-s j-m-e- s-n- é-a-e-e-t m-s-l-e-. ----------------------------------- Les jambes sont également musclées. 0
Vīrs ir no sniega. C-es---- hom-- -a-- -e---i--. C---- u- h---- f--- d- n----- C-e-t u- h-m-e f-i- d- n-i-e- ----------------------------- C’est un homme fait de neige. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. Il n----r-e -i -an-alon---i ---te-u. I- n- p---- n- p-------- n- m------- I- n- p-r-e n- p-n-a-o-, n- m-n-e-u- ------------------------------------ Il ne porte ni pantalon, ni manteau. 0
Bet vīram nesalst. Mais ce---o--- --- --s-fr---. M--- c-- h---- n-- p-- f----- M-i- c-t h-m-e n-a p-s f-o-d- ----------------------------- Mais cet homme n’a pas froid. 0
Tas ir sniegavīrs. C---- un b------e -e neige. C---- u- b------- d- n----- C-e-t u- b-n-o-m- d- n-i-e- --------------------------- C’est un bonhomme de neige. 0

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…