Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   nl Lichaamsdelen

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [achtenvijftig]

Lichaamsdelen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Ik b-- e-- m-- a-- h-- t------. Ik ben een man aan het tekenen. 0
Vispirms galvu. Ee--- h-- h----. Eerst het hoofd. 0
Vīrietim ir platmale. De m-- d----- e-- h---. De man draagt een hoed. 0
Matus neredz. Je k-- z--- h--- n--- z---. Je kan zijn haar niet zien. 0
Ausis arī neredz. Je k-- o-- z--- o--- n--- z---. Je kan ook zijn oren niet zien. 0
Muguru arī neredz. Je k-- o-- z--- r-- n--- z---. Je kan ook zijn rug niet zien. 0
Es zīmēju acis un muti. Ik b-- d- o--- e- d- m--- a-- h-- t------. Ik ben de ogen en de mond aan het tekenen. 0
Vīrietis dejo un smejas. De m-- d---- e- l----. De man danst en lacht. 0
Vīrietim ir garš deguns. De m-- h---- e-- l---- n---. De man heeft een lange neus. 0
Rokās viņš tur spieķi. Hi- d----- e-- s--- i- z--- h-----. Hij draagt een stok in zijn handen. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. Hi- d----- o-- e-- s---- o- z--- n--. Hij draagt ook een sjaal om zijn nek. 0
Ir ziema un ir auksts. He- i- w----- e- h-- i- k---. Het is winter en het is koud. 0
Rokas ir spēcīgas. De a---- z--- g-------. De armen zijn gespierd. 0
Kājas arī ir spēcīgas. De b---- z--- o-- g-------. De benen zijn ook gespierd. 0
Vīrs ir no sniega. De m-- i- v-- s-----. De man is van sneeuw. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. Hi- d----- g--- b---- e- g--- j--. Hij draagt geen broek en geen jas. 0
Bet vīram nesalst. Ma-- d- m-- b------- n---. Maar de man bevriest niet. 0
Tas ir sniegavīrs. Hi- i- e-- s--------. Hij is een sneeuwman. 0

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…