Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   bg В банката

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [шейсет]

60 [sheyset]

В банката

[V bankata]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. Бих ис-ал-/ -ск-ла -а с- от-оря-сме---. Б-- и---- / и----- д- с- о----- с------ Б-х и-к-л / и-к-л- д- с- о-в-р- с-е-к-. --------------------------------------- Бих искал / искала да си отворя сметка. 0
B--h-isk-- - is-a-a -- -i---v-r-a s---ka. B--- i---- / i----- d- s- o------ s------ B-k- i-k-l / i-k-l- d- s- o-v-r-a s-e-k-. ----------------------------------------- Bikh iskal / iskala da si otvorya smetka.
Te ir mana pase. Ето п-с-орта ми. Е-- п------- м-- Е-о п-с-о-т- м-. ---------------- Ето паспорта ми. 0
Eto-p-s-o-t- mi. E-- p------- m-- E-o p-s-o-t- m-. ---------------- Eto pasporta mi.
Un te ir mana adrese. Т--а е-а--е--- --. Т--- е а------ м-- Т-в- е а-р-с-т м-. ------------------ Това е адресът ми. 0
T-va ---ad--syt --. T--- y- a------ m-- T-v- y- a-r-s-t m-. ------------------- Tova ye adresyt mi.
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. Б-х -с-ал /-ис--л- д- в---- --р---о с-етк--а--и. Б-- и---- / и----- д- в---- п--- п- с------- с-- Б-х и-к-л / и-к-л- д- в-е-а п-р- п- с-е-к-т- с-. ------------------------------------------------ Бих искал / искала да внеса пари по сметката си. 0
Bikh iskal-/-is-ala -a vn----p-----o ----ka-a s-. B--- i---- / i----- d- v---- p--- p- s------- s-- B-k- i-k-l / i-k-l- d- v-e-a p-r- p- s-e-k-t- s-. ------------------------------------------------- Bikh iskal / iskala da vnesa pari po smetkata si.
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. Б----с------ис-ала д- из----я-п----о- с-е--ат- си. Б-- и---- / и----- д- и------ п--- о- с------- с-- Б-х и-к-л / и-к-л- д- и-т-г-я п-р- о- с-е-к-т- с-. -------------------------------------------------- Бих искал / искала да изтегля пари от сметката си. 0
B----i-k-l ---s--la--a--z-e-l-- ---i o- sme---ta --. B--- i---- / i----- d- i------- p--- o- s------- s-- B-k- i-k-l / i-k-l- d- i-t-g-y- p-r- o- s-e-k-t- s-. ---------------------------------------------------- Bikh iskal / iskala da izteglya pari ot smetkata si.
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Б-х ис-а--/-и-кала----взем- ---л--е-и-та о- -м-т-ат-. Б-- и---- / и----- д- в---- и----------- о- с-------- Б-х и-к-л / и-к-л- д- в-е-а и-в-е-е-и-т- о- с-е-к-т-. ----------------------------------------------------- Бих искал / искала да взема извлеченията от сметката. 0
B--h --k---/--skal--d------- i-v-e-heni-ata------e--ata. B--- i---- / i----- d- v---- i------------- o- s-------- B-k- i-k-l / i-k-l- d- v-e-a i-v-e-h-n-y-t- o- s-e-k-t-. -------------------------------------------------------- Bikh iskal / iskala da vzema izvlecheniyata ot smetkata.
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. Би-----ал-/--ска----а--с--бря-еди- -ътни--с-и че-. Б-- и---- / и----- д- о------ е--- п--------- ч--- Б-х и-к-л / и-к-л- д- о-р-б-я е-и- п-т-и-е-к- ч-к- -------------------------------------------------- Бих искал / искала да осребря един пътнически чек. 0
Bik------l-/--sk--a -- ---eb--- yed---pyt-------i ---k. B--- i---- / i----- d- o------- y---- p---------- c---- B-k- i-k-l / i-k-l- d- o-r-b-y- y-d-n p-t-i-h-s-i c-e-. ------------------------------------------------------- Bikh iskal / iskala da osrebrya yedin pytnicheski chek.
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? Ка----са-т-к-ите? К---- с- т------- К-к-и с- т-к-и-е- ----------------- Какви са таксите? 0
K--v---a t-k-i-e? K---- s- t------- K-k-i s- t-k-i-e- ----------------- Kakvi sa taksite?
Kur man jāparakstās? К--е----с- --дпиша? К--- д- с- п------- К-д- д- с- п-д-и-а- ------------------- Къде да се подпиша? 0
K-d------e -o--i-h-? K--- d- s- p-------- K-d- d- s- p-d-i-h-? -------------------- Kyde da se podpisha?
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. Очак-а----е--д-------м-ния. О------ п----- о- Г-------- О-а-в-м п-е-о- о- Г-р-а-и-. --------------------------- Очаквам превод от Германия. 0
Oc---vam prevo- ot -erm--i-a. O------- p----- o- G--------- O-h-k-a- p-e-o- o- G-r-a-i-a- ----------------------------- Ochakvam prevod ot Germaniya.
Te ir mans konta numurs. Т----- -оме-а----м-ткат--м-. Т--- е н----- н- м------ м-- Т-в- е н-м-р- н- м-т-а-а м-. ---------------------------- Това е номера на метката ми. 0
T-va--e -om--a-n-----kata-m-. T--- y- n----- n- m------ m-- T-v- y- n-m-r- n- m-t-a-a m-. ----------------------------- Tova ye nomera na metkata mi.
Vai nauda ir pienākusi? Па--т----и-т-г---а ли? П----- п---------- л-- П-р-т- п-и-т-г-а-а л-? ---------------------- Парите пристигнаха ли? 0
Pa--te p--s--gn---a --? P----- p----------- l-- P-r-t- p-i-t-g-a-h- l-? ----------------------- Parite pristignakha li?
Es vēlos samainīt šo naudu. Б-х---к---/-иск-л---- -----я-т-зи-пар-. Б-- и---- / и----- д- о----- т--- п---- Б-х и-к-л / и-к-л- д- о-м-н- т-з- п-р-. --------------------------------------- Бих искал / искала да обменя тези пари. 0
Bi-h -s-al-/--s-a-- d- -b-en-a ---i---ri. B--- i---- / i----- d- o------ t--- p---- B-k- i-k-l / i-k-l- d- o-m-n-a t-z- p-r-. ----------------------------------------- Bikh iskal / iskala da obmenya tezi pari.
Man vajag ASV dolārus. Т-ябв-- ми-щ--с---д-л-ри. Т------ м- щ----- д------ Т-я-в-т м- щ-т-к- д-л-р-. ------------------------- Трябват ми щатски долари. 0
T-ya---t-m- s--ha---- d---r-. T------- m- s-------- d------ T-y-b-a- m- s-c-a-s-i d-l-r-. ----------------------------- Tryabvat mi shchatski dolari.
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! Мо-я--дайте-м- др--н-----кн-ти. М---- д---- м- д----- б-------- М-л-, д-й-е м- д-е-н- б-н-н-т-. ------------------------------- Моля, дайте ми дребни банкноти. 0
Moly-, da-t------r-b---bank-o-i. M----- d---- m- d----- b-------- M-l-a- d-y-e m- d-e-n- b-n-n-t-. -------------------------------- Molya, dayte mi drebni banknoti.
Vai te ir bankomāts? Ту- -м- л--б--к---т? Т-- и-- л- б-------- Т-к и-а л- б-н-о-а-? -------------------- Тук има ли банкомат? 0
Tu- ----li --n--mat? T-- i-- l- b-------- T-k i-a l- b-n-o-a-? -------------------- Tuk ima li bankomat?
Cik daudz naudas var izņemt? К-ква -ум---ож-----се -ег-и? К---- с--- м--- д- с- т----- К-к-а с-м- м-ж- д- с- т-г-и- ---------------------------- Каква сума може да се тегли? 0
K--v--su-a-moz-e----s- --g-i? K---- s--- m---- d- s- t----- K-k-a s-m- m-z-e d- s- t-g-i- ----------------------------- Kakva suma mozhe da se tegli?
Kādas kredītkartes der? Ко--кре--тна--арта --ж--да се -зп-лз--? К-- к------- к---- м--- д- с- и-------- К-я к-е-и-н- к-р-а м-ж- д- с- и-п-л-в-? --------------------------------------- Коя кредитна карта може да се използва? 0
Ko---k--di--a---r-a -o-he -a-s- -zp--z--? K--- k------- k---- m---- d- s- i-------- K-y- k-e-i-n- k-r-a m-z-e d- s- i-p-l-v-? ----------------------------------------- Koya kreditna karta mozhe da se izpolzva?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…