Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   et Pangas

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [kuuskümmend]

Pangas

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. Ma s------ k----- a----. Ma sooviks kontot avada. 0
Te ir mana pase. Si-- o- m- p---. Siin on mu pass. 0
Un te ir mana adrese. Ja s--- o- m- a------. Ja siin on mu aadress. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. Ma s-------- o-- k------ r--- k----. Ma sooviksin oma kontole raha kanda. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. Ma s-------- o-- k------ r--- v----. Ma sooviksin oma kontolt raha võtta. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Ma s-------- k--------------. Ma sooviksin kontoväljavõtet. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. Ma s-------- r---------- r----- v-------. Ma sooviksin reisitšekki rahaks vahetada. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? Ku- k----- o- t----? Kui kõrged on tasud? 0
Kur man jāparakstās? Ku-- m- a--- k-------- p---? Kuhu ma alla kirjutama pean? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. Ma o---- p------------- S---------. Ma ootan pangaülekannet Saksamaalt. 0
Te ir mans konta numurs. Si-- o- m- k----------. Siin on mu kontonumber. 0
Vai nauda ir pienākusi? Ka- r--- o- s-------? Kas raha on saabunud? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. Ma s------ s---- r--- v-------. Ma sooviks selle raha vahetada. 0
Man vajag ASV dolārus. Mu- o- v--- U-- d--------. Mul on vaja USA dollareid. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! Pa--- a---- m---- v-------- k------. Palun andke mulle väikeseid kupüüre. 0
Vai te ir bankomāts? Ka- s--- o- s----------------? Kas siin on sularahaautomaati? 0
Cik daudz naudas var izņemt? Ku- p---- r--- v--- v---- v----? Kui palju raha võib välja võtta? 0
Kādas kredītkartes der? Mi------- k------------ s--- s--- k-------? Milliseid krediitkaarte saab siin kasutada? 0

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…