Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   fi Pankissa

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [kuusikymmentä]

Pankissa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. H-luan --a---t---n. H----- a---- t----- H-l-a- a-a-a t-l-n- ------------------- Haluan avata tilin. 0
Te ir mana pase. T--s- -n pa-si--. T---- o- p------- T-s-ä o- p-s-i-i- ----------------- Tässä on passini. 0
Un te ir mana adrese. Ja-tä-s- ---oso----e--. J- t---- o- o---------- J- t-s-ä o- o-o-t-e-n-. ----------------------- Ja tässä on osoitteeni. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. Ha-u-n ta---tt---ra-aa --lil-e-i. H----- t-------- r---- t--------- H-l-a- t-l-e-t-a r-h-a t-l-l-e-i- --------------------------------- Haluan tallettaa rahaa tililleni. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. H--u-n n-sta----haa--il-lt-ni. H----- n----- r---- t--------- H-l-a- n-s-a- r-h-a t-l-l-ä-i- ------------------------------ Haluan nostaa rahaa tililtäni. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Ha-uan -ak-------ott-eni. H----- h---- t----------- H-l-a- h-k-a t-l-o-t-e-i- ------------------------- Haluan hakea tiliotteeni. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. H-l----l-n-s-aa ma-kas--in. H----- l------- m---------- H-l-a- l-n-s-a- m-t-a-e-i-. --------------------------- Haluan lunastaa matkasekin. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? K----a -orke-t-o-at maksut? K----- k------ o--- m------ K-i-k- k-r-e-t o-a- m-k-u-? --------------------------- Kuinka korkeat ovat maksut? 0
Kur man jāparakstās? M--in --nun--itä- allekir-o----a? M---- m---- p---- a-------------- M-h-n m-n-n p-t-ä a-l-k-r-o-t-a-? --------------------------------- Mihin minun pitää allekirjoittaa? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. Min---dota- -an---siir--- S-k-a---. M--- o----- p------------ S-------- M-n- o-o-a- p-n-k-s-i-t-a S-k-a-t-. ----------------------------------- Minä odotan pankkisiirtoa Saksasta. 0
Te ir mans konta numurs. Tässä on til-n-----ni. T---- o- t------------ T-s-ä o- t-l-n-m-r-n-. ---------------------- Tässä on tilinumeroni. 0
Vai nauda ir pienākusi? O--t---ra-a-----pu-e--? O----- r---- s--------- O-a-k- r-h-t s-a-u-e-t- ----------------------- Ovatko rahat saapuneet? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. Min--ta--oi--n v---taa n--- ra--t. M--- t-------- v------ n--- r----- M-n- t-h-o-s-n v-i-t-a n-m- r-h-t- ---------------------------------- Minä tahtoisin vaihtaa nämä rahat. 0
Man vajag ASV dolārus. M--ä t---it--n----dol-areit-. M--- t-------- U------------- M-n- t-r-i-s-n U---o-l-r-i-a- ----------------------------- Minä tarvitsen US-dollareita. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! A-t------ek- minu--e--i---- s-t-le---? A----------- m------ p----- s--------- A-t-i-i-t-k- m-n-l-e p-e-i- s-t-l-i-ä- -------------------------------------- Antaisitteko minulle pieniä seteleitä? 0
Vai te ir bankomāts? O-k- -ääl-- -a---i-ut--aa-tia? O--- t----- p----------------- O-k- t-ä-l- p-n-k-a-t-m-a-t-a- ------------------------------ Onko täällä pankkiautomaattia? 0
Cik daudz naudas var izņemt? K---------jo- r-h-- v----o-ta-? K----- p----- r---- v-- n------ K-i-k- p-l-o- r-h-a v-i n-s-a-? ------------------------------- Kuinka paljon rahaa voi nostaa? 0
Kādas kredītkartes der? M-tä luot--ko--t-------llä vo--k-y-tää? M--- l------------- t----- v-- k------- M-t- l-o-t-k-r-t-j- t-ä-l- v-i k-y-t-ä- --------------------------------------- Mitä luottokortteja täällä voi käyttää? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…