Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   hu A bankban

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [hatvan]

A bankban

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. Sz-retn-k ----b--k-z-ml-t---i--i. S-------- e-- b---------- n------ S-e-e-n-k e-y b-n-s-á-l-t n-i-n-. --------------------------------- Szeretnék egy bankszámlát nyitni. 0
Te ir mana pase. I-- -an--z-ú-lev---m. I-- v-- a- ú--------- I-t v-n a- ú-l-v-l-m- --------------------- Itt van az útlevelem. 0
Un te ir mana adrese. É- --- --n-a--ím-m. É- i-- v-- a c----- É- i-t v-n a c-m-m- ------------------- És itt van a címem. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. S---et-ék ---i--t-i--é--t a------zám-á--a. S-------- b-------- p---- a b------------- S-e-e-n-k b-f-z-t-i p-n-t a b-n-s-á-l-m-a- ------------------------------------------ Szeretnék befizetni pénzt a bankszámlámra. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. Sz---t-ék--iv-n-i -énzt-a --nkszáml-m---. S-------- k------ p---- a b-------------- S-e-e-n-k k-v-n-i p-n-t a b-n-s-á-l-m-ó-. ----------------------------------------- Szeretnék kivenni pénzt a bankszámlámról. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Szeretné- a-száml-kiv---tot--eg---n-. S-------- a s-------------- m-------- S-e-e-n-m a s-á-l-k-v-n-t-t m-g-a-n-. ------------------------------------- Szeretném a számlakivonatot megkapni. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. S----tn---egy -ticsek-et---vá-ta-i. S-------- e-- u--------- b--------- S-e-e-n-k e-y u-i-s-k-e- b-v-l-a-i- ----------------------------------- Szeretnék egy uticsekket beváltani. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? Me---- a-k--el--- -íj? M----- a k------- d--- M-n-y- a k-z-l-s- d-j- ---------------------- Mennyi a kezelési díj? 0
Kur man jāparakstās? Ho--k--l ----rno-? H-- k--- a-------- H-l k-l- a-á-r-o-? ------------------ Hol kell aláírnom? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. V--ok---y--t--a-ást N--et---z-g-ól. V---- e-- á-------- N-------------- V-r-k e-y á-u-a-á-t N-m-t-r-z-g-ó-. ----------------------------------- Várok egy átutalást Németországból. 0
Te ir mans konta numurs. I---van ---zá--aszámo-. I-- v-- a s------------ I-t v-n a s-á-l-s-á-o-. ----------------------- Itt van a számlaszámom. 0
Vai nauda ir pienākusi? M---rk--e-t-a--énz? M---------- a p---- M-g-r-e-e-t a p-n-? ------------------- Megérkezett a pénz? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. B---z-re--é- vá--a-i ez- - -é-zt. B- s-------- v------ e-- a p----- B- s-e-e-n-m v-l-a-i e-t a p-n-t- --------------------------------- Be szeretném váltani ezt a pénzt. 0
Man vajag ASV dolārus. A--ri--i---l-á-r- -a--szüksé--m. A------- d------- v-- s--------- A-e-i-a- d-l-á-r- v-n s-ü-s-g-m- -------------------------------- Amerikai dollárra van szükségem. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! K--em a---n-neke---isc-mle-ű-ba-kj-gyek-t. K---- a---- n---- k--------- b------------ K-r-m a-j-n n-k-m k-s-í-l-t- b-n-j-g-e-e-. ------------------------------------------ Kérem adjon nekem kiscímletű bankjegyeket. 0
Vai te ir bankomāts? V-n-i--------énzki------to--ta? V-- i-- e-- p-------- a-------- V-n i-t e-y p-n-k-a-ó a-t-m-t-? ------------------------------- Van itt egy pénzkiadó automata? 0
Cik daudz naudas var izņemt? M-nn---pén-- l--e- f-l--nni? M----- p---- l---- f-------- M-n-y- p-n-t l-h-t f-l-e-n-? ---------------------------- Mennyi pénzt lehet felvenni? 0
Kādas kredītkartes der? M-l----hi--l-ár-y-t ---et-ha-zn---i? M----- h----------- l---- h--------- M-l-i- h-t-l-á-t-á- l-h-t h-s-n-l-i- ------------------------------------ Melyik hitelkártyát lehet használni? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…